Interreg Centrāleiropas (CE) programmas teritorija aptver deviņu ES dalībvalstu teritoriju, t. i., Austriju, Horvātiju, Čehijas Republiku, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Slovēniju, kā arī daļu Vācijas un Itālijas. Tā veido 23 % no ES teritorijas un aptver valstis no abām bijušās “Dzelzs priekškara” pusēm. Neraugoties uz ievērojamo progresu, joprojām ir vērojamas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp austrumu un rietumu valstīm. Reģionam raksturīgs nevienmērīgs ekonomiskās ietekmes sadalījums, kas sakņojas vēsturiskajā, politiskajā un ekonomiskajā attīstībā (Austrumu-Rietumu plaisa: komandekonomika pret tirgus ekonomiku), kā arī strukturālās atšķirības starp reģioniem (pilsētu un rūpnieciski attīstītie apgabali salīdzinājumā ar lauku un perifērajiem apgabaliem). Pētniecība un izstrāde, kā arī ieguldījumi ir koncentrēti nedaudzos, galvenokārt pilsētu izaugsmes centros, tostarp galvaspilsētas aglomerācijās, piemēram, Varšavā, Prāgā, Berlīnē, Vīnē un Budapeštā. Tā rezultātā lauku un perifērie apvidi bieži vien uzrāda zemāku konkurētspēju apvienojumā ar ievērojamu intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Turklāt sociālās atšķirības CE ietvaros var novērot arī pie bijušā “Dzelzs priekškara” un ES ārējās austrumu robežas. Nesenā pētījumā tika analizētas galvenās problēmas CE reģionā, kas tika identificētas kā šādas: a) globalizācija, b) digitālā ekonomika, c) transports un pieejamība, d) enerģētika, e) aprites ekonomika/vide, f) klimata pārmaiņas, g) nodarbinātība un prasmes, h) sociālie riski, i) demogrāfiskās pārmaiņas/migrācija un j) pārvaldība. Pētījumā secināts, ka CE ir funkcionāla joma un ka šīs funkcijas pamatā ir ne tikai valstu ģeogrāfiskais tuvums, bet arī telpiskā mijiedarbība un saiknes dažādās nozarēs, piemēram, ekonomikā un uzņēmējdarbībā, pārvaldībā u. c. Koncentrējoties uz CE funkcionālo ģeogrāfiju, projekts ir labi nostiprināts Eiropas politikas kontekstā, ņemot vērā Eiropas reģionālās attīstības un kohēzijas politikas mērķus nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam. ETS regulas projektā ir ieviests funkcionālo zonu jēdziens, tāpēc CE-FLOWS pārbaudīto metodiku un pieeju CE jomā var izmantot, analizējot funkcionālās attiecības citās transnacionālās Interreg programmas teritorijās ārpus četriem makroreģionālās stratēģijas (MRS) apgabaliem (piemēram, Dienvidrietumeiropa, Ziemeļrietumeiropa, Vidusjūra, Ziemeļjūras reģions). Turklāt CE-FLOWS izstrādāto metodiku var piemērot mazākā mērogā nekā starptautiskā mērogā, t. i., lai uztvertu dinamiku un plūsmas pārrobežu līmenī. Veicot analīzi saistībā ar CE-FLOWS, ņem vērā arī papildināmību un sinerģiju ar citiem ES instrumentiem un politikas jomām, tostarp makroreģionālajām stratēģijām. Labāka izpratne par plūsmām un savstarpējo atkarību CE ietvaros ļaus palielināt citu ES politikas instrumentu ietekmi, uzlabojot sinerģiju koordināciju un valorizāciju, kā arī stiprinās CE saikni ar citām blakus esošām funkcionālajām jomām. Tas vēl vairāk stiprinās sadarbību starp ieinteresētajām personām un teritorijām, kas ne tikai veicinās efektīvu integrētu teritoriālo attīstību CE funkcionālajā zonā, bet, ņemot vērā tās atrašanās vietu Eiropas centrā un tās ekonomisko nozīmi, nodrošinās lielāku kohēziju visā ES.
