Eitrofikācijai ir gan vides, gan sociālas sekas, un tā ir viena no galvenajām vides problēmām Baltijas jūrā, lai gan ir jāpāriet no fosilā kurināmā sabiedrības uz ilgtspējīgu biobāzētu sabiedrību. Anaerobā fermentācija piedāvā daudzas iespējas, kas attiecas uz Baltijas jūras reģionu, jo tā nodod zemas kvalitātes resursus/atkritumus augstas kvalitātes atjaunojamai degvielai, ko var izmantot elektroenerģijas piegādei un siltumapgādei uz vietas, kā transporta degvielai vai iesūknēšanai dabasgāzes tīklā. Turklāt digestāts var aizstāt mākslīgos fosilos mēslošanas līdzekļus un tādējādi slēgt barības vielu loku, kas ir būtisks aprites bioekonomikai. Pateicoties lieto jūras aļģu izmantošanai par substrātu un digestāta izmantošanai par mēslojumu, barības vielas tiek fiziski izņemtas no Baltijas jūras un tādējādi ir spēcīgs līdzeklis eitrofikācijas mazināšanai. Turklāt neērtības, kas saistītas ar puves jūras aļģes pludmalēs, tiek novērstas atpūtas, tūrisma un piekrastes dzīvojamo īpašumu vērtības palielināšanai. Praksē pieredze un rezultāti, kas gūti, anaerobos apstākļos dāvājot rūpnieciskas lētas jūraszāles Dānijā, tiks uzlaboti un pielāgoti vietējiem apstākļiem Baltijas jūras dienvidu reģiona (SB) iesaistītajās valstīs, un to atbalstīs tehnoloģiju ieviešana, informējot atbildīgās galvenās iestādes. Mērķtiecīga tehnoloģiju nodošana un pārrobežu sadarbība apvienojumā ar priekšizpēti un izmēģinājuma testiem veicinās šīs jaunās un inovatīvās tehnoloģijas plašāku ieviešanu un pirmo posmu Baltijas jūras dienvidu daļā. Vispārējais mērķis ir sniegt norādījumus par jūras aļģu izmantošanu kā līdzpatērējošu pasākumu, piemēram, pašvaldībām vai biogāzes operatoriem SB reģiona piekrastes apgabalos, un nodrošināt stimulus, lai finansiāli atbalstītu inovatīvas tehnoloģijas, t. i., savākšanas un tīrīšanas metodes, un izmantošanu biogāzes iekārtās, tostarp tehniskās un juridiskās pamatnostādnes.