Smago transportlīdzekļu satiksme (kravas automašīnas un piekabes) uz prāmjiem pār Somu līci ir arvien pieaugusi, un tiek lēsts, ka tendence turpināsies. Ir divi prāmju maršruti starp Somiju un Igauniju (Helsinki-Tallin un Hanko-Paldiski). Ievērojama šīs smago transportlīdzekļu satiksmes daļa notiek starp Austrumsomiju un Austrumigauniju. Šobrīd kravas automašīnām ir jābrauc pa Helsinkiem-Tallinnu vai pa Hanko-Paldiski, vēl garāku maršrutu. Labākais risinājums, lai padarītu Austrumsomijas — Austrumigaunijas koridoru efektīvāku, ir izveidot prāmju savienojumu starp Loviisa (FI) un Kunda (EE) ostām. Šis savienojums ir praktiski tiešā ziemeļu-dienvidu ass (54 šuves). Turklāt starp tām nav Krievijas teritoriālā ūdens. Projekta mērķis ir stiprināt Austrumsomijas-Austrumu-Igaunijas transporta koridora izveidi. Projekta rezultāti galvenokārt ir vērsti uz konkrētiem pasākumiem Loviisa-Kunda prāmju savienojuma atbalstam. Tas ietver uzņēmējdarbības modeli(-us) ar potenciāliem kuģniecības uzņēmumiem, ostas darbības un investīciju plānus, ceļvedi nepieciešamo licenču un regulatīvo prasību izpildei, paraugpraksi, kas nodota no līdzīgiem savienojumiem BSR, prāmju grafiku un maršruta iespēju plānus, mārketinga plānu un pasākumus, lai veicinātu savienojumu. Turklāt tiek analizēts koridora kravu potenciāls un pārbaudīta attīstītā koridora ietekme (saīsināts brauciena laiks, apjoms, izmantojot koridoru un Loviisa-Kunda savienojumu). Papildus ātrākiem un plūstošākiem pārvadājumiem starp Somijas un Igaunijas austrumu daļām ir arī citi aktīvā transporta koridora saņēmēji. Satiksme uz/no Austrumsomijas, kas izmanto Via Baltica, gūtu labumu arī no tiešākiem savienojumiem. Vēl viena liela priekšrocība ir samazināt spiedienu, ko rada intensīva satiksme (satiksmes sastrēgumi, emisijas, troksnis, putekļi) Tallinas un Helsinku pilsētas centros. Samazinātais nobraukums transporta nozarē nozīmē arī mazākas CO2 emisijas.
