Tornes ieleja ir unikāla kultūras vide, kurā daba un zivju krājumi un ciemati, kas atrodas zvejas vietu abās pusēs, gadsimtiem ilgi veido vienotu un kooperatīvu veselumu. Kopējā meänkieli arī apvieno ciematus. Tas ir veidojis dzīvesveidu, iztiku, hobiju, stāstus un kultūru ap makšķerēšanu. Tradicionālā zveja vienlaikus ir ikdienas lieta un kaut kas ļoti unikāls. Zveja ar dzīvžogiem krātiņās un zveja ar tīkliem iejūga vietās ir senas zvejas metodes kopīgās nozvejas vietās Tornes upes lejastecē papildus zvejai ar līci un dažāda veida stacionārām lašu audzētavām. Pārmantotās zvejas metodes kopīgajās zvejas vietās pašlaik apdraud iespējamas bioloģiskas pārmaiņas gan dabā, gan zivju krājumos, kā arī kultūras un dzīvesveida izmaiņas. Tradicionālās slazdošanas metodes, nozvejas līdzekļi, zvejas rīki, nozvejas prasmes, zvejas organizācija, zvejas komandas un vide ir saistītas ar mantotām zināšanām un prasmēm. Zvejnieku novecošana, iedzīvotāju skaita samazināšanās un mainīgās nozares apdraud gan tīklus, gan tīklus. Mantoto zināšanu digitāla saglabāšana interesantā veidā veicina zināšanu nodošanu jaunākajām paaudzēm. Tur jau sen ir bijis tūrisms gan Zviedrijas un Somijas pusē Tornes ielejā. Pateicoties tradicionālajai zvejai un skaistajai apkārtnei, arī Kukkola ir bijis nozīmīgs galamērķis. Zivju krātuvēs ir jābūt baltajām zivīm un, protams, arī zvejniekiem. Tradicionālās zvejas kultūras izmantošana kā izvilkšanas plāksteris tūrismam mazākā mērā ir notikusi citās krāšņās un ķeršanas vietās. Mūsdienu ceļotāji meklē pieredzi un visaptverošākas piegādes koncepcijas. Ir svarīgi, lai viesmīlības nozares piedāvājums būtu balstīts uz apgabala kultūru. Zvejas tradīcija tiek uzskatīta par pievilcību Tornes ielejai un tradicionālajiem pakalpojumiem kā daļa no kopējā piedāvājuma. Projekts ir kopīgs attīstības projekts struktūrām, kas ir nobažījušās par pārmantotās zvejas kultūras izzušanu un vasaras ainavas izzušanu Tornes ielejā. Projekts rada apstākļus baltu zivju krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas vienlaikus veicina dzīvo zvejas kultūru. Projektam ir plašs pamats, un tas ir radies no vietējām vajadzībām. Projekta sagatavošana veikta ar brīvprātīgo darbu, ko vada Prosiika asociācija kopā ar zvejniekiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām, uzņēmējiem un ekspertiem. Sagatavošanas darbā piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku dažādos darbsemināros un pasākumos. Gan šis projekts, Tornedalen Summer Sik — kultūra un kultūras mantojums, gan projekts Tornedalen vasaras sik, daba un vide, ir svarīgi un savstarpēji atkarīgi. Tūrisma attīstība, tradīciju saglabāšana un zivju krājumu ilgtspējīga pārvaldība iet roku rokā. Tajā pašā laikā modernās tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas gan zvejas izpētei, gan tradīciju saglabāšanai un izmantošanai, kā arī Tornes ielejas bagātīgā kultūras mantojuma pamanāmībai. Projekta galvenais mērķis ir stiprināt zināšanas par Tornedalenas unikālo vēsturisko zvejniecības kultūru un uzlabot tās pievilcību zvejnieku, iedzīvotāju, apmeklētāju un īpaši jauniešu vidū. Projekta rezultātā — dažādām mērķgrupām ir labāka izpratne par baltzivju nozīmi apgabalā un tās kultūras tradīcijām, savu identitāti un saistību ar mantoto kultūru un dabu — ar līdzdalības metodēm ir izstrādāta un pieejama pievilcīga zināšanu pakete par zvejas kultūru un dabu. — Ar zvejas muzeju Kukkolaforsen kā bāzi ir izstrādāts Naturuma robežslēpošanas plāns — mērķgrupas ir ciešāk saistītas ar zvejniecības kultūru un dabu un iedvesmojušās no pārrobežu darbībām.
