Eiropas Kultūras mantojuma gadā (2018) tika organizēti vairāk nekā 23 000 pasākumu, kas sasniedza vairāk nekā 12 pasākumus. 8 miljoni dalībnieku. Tas skaidri parāda kultūras mantojuma iespējamo ietekmi uz ekonomikas attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti. Pēdējo desmit gadu laikā politikas veidotāji arvien vairāk ir atzinuši kultūras mantojuma kā stratēģiska resursa nozīmi ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un teritoriālajā kohēzijā. Tas ir atspoguļots vairākos Eiropas politikas dokumentos, nesen — “Jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai”, ko Eiropas Komisija pieņēma 2018. gada maijā, un “Eiropas mantojuma stratēģijā 21. gadsimtam”, ko Eiropas Padome pieņēma 2017. gada aprīlī. Kultūras mantojums ir pakāpeniski racionalizēts dažādās politikas jomās, piemēram, ES kohēzijas politikā, tādējādi parādot pieaugošo stratēģisko nozīmi, ko šis temats ir ieguvis Eiropas darba kārtībā. Vairākas Eiropas līmeņa iniciatīvas sniedz ieguldījumu kultūras mantojuma vispārējā novērtēšanā, piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas mantojuma zīme, Eiropas mantojuma balvas un Eiropas kultūras galvaspilsētas. Neraugoties uz nesenajiem Eiropas Komisijas centieniem uzlabot kultūras mantojuma statistiku, joprojām ir grūti pilnībā izprast tās ietekmes uz ekonomiku un sabiedrību nozīmi. Eiropas Komisija 2018. gada 7. decembrī nāca klajā ar Eiropas satvaru rīcībai kultūras mantojuma jomā, kurā cita starpā aicināts pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus kultūras mantojuma jomā un kurā ir uzskaitīti vairāki projekti, kas tiks īstenoti, lai risinātu jautājumu par kultūras un kultūras mantojuma ietekmes uz ekonomiku, sabiedrību un vietējo attīstību novērtēšanu. Satvarā ir minēts, ka ESPON pētījumam “Kultūras mantojums kā sabiedrības labklājības avots Eiropas reģionos” (2020–2022) būs svarīga nozīme pierādījumu un datu sniegšanā par kultūras mantojuma ietekmi uz sabiedrības labklājību. Šā pētījuma mērķis ir izstrādāt Eiropas mēroga metodoloģiju un teritoriālo analīzi par kultūras mantojuma ietekmi uz sabiedrību, ņemot vērā labklājību, sociālo iekļaušanu un citus aspektus. Pētniecība aptver gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojumu, un ietekme būtu jāsaista ar: — Materiālā kultūras mantojuma klātbūtne (ēku un citu objektu krājums). — Kultūras mantojuma patēriņš un izmantošana. — Kultūras mantojuma digitalizācija. ES finansētas investīcijas kultūras mantojumā. Pasākumi (politikas), kuru mērķis ir palielināt kultūras mantojuma pozitīvo ietekmi un mazināt negatīvo ietekmi.