Tiek lēsts, ka ēkas rada līdz pat vienai trešdaļai no kopējām Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, galvenokārt izmantojot fosilo kurināmo un dabasgāzi, lai segtu ēku siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas vajadzības. Lai risinātu ar enerģētiku un klimatu saistītus jautājumus, Eiropas Komisija (EK) ir noteikusi mērķus līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES energoresursu struktūrā līdz 20 % un sasniegt 20 % energoefektivitātes mērķi. Ar Direktīvu 2012/27/ES energoefektivitāte ir izrāviens Eiropas politikā. Intervences un pārbaudes mērķi un instrumenti uzliek dalībvalstīm pienākumu nekavējoties pieņemt skaidru stratēģiju ēku darbības uzlabošanai. ES direktīvā ir ierosināts, ka pēc 2020. gada visām jaunajām ēkām jābūt nulles enerģijas ēkām, un arī šīs ēkas energopatēriņa dēļ būs gandrīz nulles CO2 emisijas ēkas (NZCO2EB). Lai gan pēdējā laikā ir pievērsta uzmanība pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt emisijas no jaunām ēkām, esošais ēku fonds lielā mērā paliek neskarts, un daudzi renovācijas projekti neizmanto iespējas samazināt emisijas un nodrošināt ēkas ar zemu CO2 emisiju līmeni. ZEROCO2 projekta koncepcija ir šāda: noteikt gandrīz nulles CO2 emisijas ēkas enerģijas izmantošanas dēļ (NZCO2EB) un izklāstīt dažādos ieguvumus, ko rada šāda veida ēkas; strādāt pie dažādu tehnoloģiju un energoefektivitātes avotu kombinācijas, ko var izmantot, lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi; izstrādāt mūsdienīgu politiku, kuras mērķis būs veicināt NZCO2EB vietējā, reģionālā un valsts līmenī; piedāvāt dažādus finanšu instrumentus, lai popularizētu šāda veida ēkas. Projekta partnerību veido struktūras, kas spēj īstenot reģionālās attīstības politiku ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.