Lai sasniegtu Baltijas jūru, ko neietekmē eitrofikācija, pateicoties fosfora un slāpekļa pieplūdei no antropogēniem avotiem, HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija) 2013. gadā izstrādāja un atjaunināja katrai Baltijas jūras valstij piešķirtos samazināšanas mērķus. Igaunija un Krievija izmanto savus, būtiski atšķirīgos izmērītos datus un aprēķina metodes, lai novērtētu kopējo barības vielu slodzi uz Somu līci, ko transportē Narvas upes plūsma. Sakarā ar īpašu robežstāvokli gar upes vidusceļu pašlaik nav iespējams veikt mērījumus visam Narvas upes šķērsgriezumam. Izplūdes vērtības Narvas upes ietekā no Krievijas puses aprēķina pēc Narvas hidroelektrostacijā (HPP) saražotās elektroenerģijas apjoma, savukārt Igaunijas dati balstās uz ūdens līmeņa/izlādes attiecību tikai upes Igaunijas pusē. Barības vielu koncentrācijas dati var atšķirties arī tāpēc, ka paraugu ņemšanas laiks un metodes atšķiras, un tas traucē precīzi novērtēt ūdens kvalitāti visā upes šķērsgriezumā. Tādējādi vērtēšanas un novērtēšanas kritēriji nav saskaņoti. Tie ir galvenie šķēršļi sadarbībai vides jomā. Tādējādi ir būtiski uzlabot kopīgo ūdens resursu kvalitāti, izveidojot saskaņotus instrumentus ūdens daudzuma, kvalitātes un barības vielu slodzes ticamai novērtēšanai no Narvas upes baseina līdz Somu līcī. Izstrādātas saskaņotas metodes un kritēriji uzticamam ūdens kvalitātes novērtējumam ļaus kopīgi ilgtspējīgi izmantot un apsaimniekot kopīgos ūdens resursus, kas savukārt pozitīvi ietekmē ūdens svaigu un jūras ekosistēmu kvalitāti. Vadošo nacionālo organizāciju sadarbība vides aizsardzības jomā ar lielu darba pieredzi programmas reģionā nodrošinās augstu kompetences līmeni un savstarpēji saskaņotu metožu un novērtēšanas kritēriju ieviešanu. Projekts sniedz labumu tiešajiem lietotājiem un dalībniekiem, kas iesaistīti ilgtermiņa darbībās ūdens kvalitātes uzlabošanai Narvas upē, jo viņiem būs faktiskais ūdens daudzuma un kvalitātes novērtējums. Turklāt atbalsta saņēmēji ir darbības ārpus ūdens nozares, piemēram, sociāli ekonomiskais novērtējums, ieguldījumu stratēģijas, ēku būvniecība, mazāks enerģijas patēriņš, atbalsts zivīm un lauksaimniecībai, sabiedriskās atpūtas iespēju nodrošināšana vairāk nekā 60 000 cilvēku utt. Izstrādātas saskaņotas metodes ūdens novadīšanas mērīšanai, Narvas upes noteces un kopējās barības vielu slodzes, kas nonāk Somu līcī, aplēse. Komplekss indekss, kas iegūts saskaņotiem ūdens kvalitātes novērtēšanas kritērijiem. Vides izpratnes vairošana. Galvenās aktivitātes: Kopēja datu bāzes izveide. In situ mērījumi (ūdens izplūde, slāpekļa un fosfora koncentrācija). Analīze par dažāda veida piesārņojumu (antropogēnais punkts un difūzais, dabiskais difūzais) barības vielu slodzes veidošanā un saskaņotu metožu izstrāde ikgadējās barības vielu slodzes aprēķināšanai ar Narvas upi. Kopēju kritēriju izstrāde, pamatojoties uz kopēju izpratni, kopā ar uzticamu novērtējumu par piesārņojuma slodzēm, kas ieplūst jūrā. Palielināt tiešo lietotāju un plašākas sabiedrības informētību par vidi, izmantojot saiti uz projektu", organizējot komunikācijas kampaņas, ekopasākumus un darbseminārus. Pamatojoties uz kopējo komplekso indeksu, tiks izstrādātas saskaņotas metodes ūdensobjektu daudzuma un kvalitātes novērtēšanai Narvas upes baseinā. Tas pirmo reizi ļaus iegūt ticamu aplēsi par gada barības vielu daudzumu no upes baseina līdz Somu līcī.
