Dzīvošana lielā pilsētā, lai būtu parku vai dārzu tieši pie durvīm, ir priekšrocība, ko visvairāk meklē nekustamā īpašuma meklētāji. Šie dārzeņi piedāvā labāku dzīves kvalitāti. Tie ne tikai nodrošina atpūtas un sporta iespējas, bet arī padara gaisu tīrāku, samazina pilsētas troksni un pat uzlabo pilsētas klimatu. Tomēr, ja tie nav labā formā, viņi var viegli pārvērst svaru un pastāvīgu “kaujas lauku” starp iedzīvotājiem un atbildīgajām iestādēm. Zaļās joslas, kas bieži vien ir izkliedētas daudzās mazākās apdzīvotās vietās ap lielajām pilsētām, ir šo blīvi apdzīvoto pilsētu “lungs”, kas var sniegt dažādus vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Lai to panāktu, tradicionālā pieeja pie varas vairs nav pietiekama un efektīva. Kā šīs zaļās zonas varētu gudri pārvaldīt, sadarbojoties iedzīvotājiem un dažādām iestādēm, izmantojot 21. gadsimta instrumentus, uzmanības centrā būs pilsētu zaļās joslas. Centrāleiropā ir kopīgs pieprasījums pēc labāk funkcionējošiem darbības modeļiem, bet projektu partneri paši nevarētu izstrādāt sarežģītu jaunu sistēmu. Uzlabojot visu dalībnieku spējas ar šo kopīgo darbu, pilsētu zaļo zonu pārvaldība kļūs efektīvāka un integrēta vides pārvaldības sistēmās. Tas arī palielinās bioloģisko daudzveidību, uzlabos gaisa kvalitāti, samazinās troksni pilsētās, vairāk pieļaujamās pilsētas karstuma viļņus un kopumā uzlabos dzīves kvalitāti pilsētās. Partneri no 7 valstīm izstrādās inovatīvas metodes un rīkus (pamatojoties uz zaļās infrastruktūras izmantošanu, kopienas iesaisti un daudzlīmeņu pārvaldības koncepcijām), kā rezultātā tiks izstrādāti integrēti viedi pilsētu zaļās pārvaldības modeļi. Veids, kā šie jaunie risinājumi darbojas, tiks kopīgi pārbaudīts, izmantojot izmēģinājuma pasākumus, un tie tiks izstrādāti rokasgrāmatā, kas kalpos kā vadlīnijas zaļās pārvaldības reformai visām Eiropas publiskajām iestādēm iedzīvotāju labā.