Stratēģiskais pilsētas reģions Eurodelta (SURE) ietver Reinas, Mēras un Šeldas upju baseinus. Policentriska teritorija, ko veido metropoles tīkls ar vidēji lielām pilsētām un pārrobežu reģioniem. Tā kā tā ir Eiropas preču un personu ieejas vārti, tā ir kļuvusi par blīvi apdzīvotu un ekonomiski spēcīgu teritoriju. 3 stundu laikā pēc brauciena var sasniegt vairāk nekā 50 miljonus cilvēku. Tas padara to par globālu preču, pakalpojumu un zināšanu centru. Šī loma ir radījusi ne tikai ekonomisko labklājību, bet arī nozīmīgus teritoriālos, vides un dzīvojamības jautājumus. Piemēram, transports ir atbildīgs par ievērojami lielu CO2 emisiju daļu reģionā, un tiek prognozēts turpmāks pieaugums, savukārt ES mērķi un valstu debates par klimatu vai politikas plāni norāda uz nepieciešamību krasi samazināt šīs emisijas. Stratēģiskais pilsētu reģions Eurodelta patiešām saskaras ar lielām problēmām: enerģētikas pārkārtošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ekonomiskās un demogrāfiskās izaugsmes pielāgošana, pilsētu tīklu savienojamības un pieejamības nodrošināšana un zemes ilgtspējīga izmantošana. Transporta nozares dekarbonizācijai ir izšķiroša nozīme šo problēmu risināšanā. Teritorijai ir četras iekšējās robežas (NL-DE, NL-BE, BE-FR, DE-BE), kuras Eiropas integrācijai un globalizācijai ir tendence likvidēt. Šīs robežas šķērso cilvēki, preces vai pakalpojumi, un valstu un reģionālo/vietējo politikas veidotāji uzskata, ka steidzami ir ciešāk jāsadarbojas politikas risinājumos, lai risinātu šīs daudzās plūsmas un panāktu ilgtspējīgāku attīstību. Analīzē tiek aplūkota pētniecības joma pret tās apkārtni, bet ne statiskā veidā. Starptautiskās plūsmas var attiekties uz transportu un sekundārām telpiskajām plūsmām uz un no megapilsētām ap SURE, piemēram, Londonā, Parīzē vai līdz Frankfurtei un Hamburgai. Tas var liecināt par SURE un šo pilsētu attiecību stiprumu. Visbeidzot, reaģējot uz pašreizējiem notikumiem, atkal ir kļuvis skaidrs, ka krīzes var smagi ietekmēt transportu. Covid-19 krīze krasi ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī personu brīvu pārvietošanos, un tai ir milzīga ietekme arī uz preču brīvu apriti, pēkšņi un negaidīti atkārtojoties robežām. Tas varētu izraisīt arī ekonomikas krīzi. Ilgtermiņā mēs varam saskarties ar nopietnākām krīzēm, ekonomikas krīzēm un cita veida krīzēm, piemēram, enerģētikas vai digitālajām krīzēm, kas var ietekmēt pilsētas, pārrobežu pārvietošanos un transportu.
