Aprites ekonomika ir jauns ekonomikas modelis, kurā izejvielas netiek neierobežoti iegūtas ekonomikas izaugsmes labad. Tas ir ekonomisks modelis, kurā produkti ir rūpīgi izstrādāti, lai to dzīves cikla beigās tos varētu atkārtoti izmantot, pārstrādāt un atjaunot, lai iegūtu otru vai daudz vairāk dzīves. Tādējādi aprites ekonomikas mērķis ir izskaust atkritumu jēdzienu. Daļa no aprites ekonomikas ir sadarbīgās ekonomikas jēdziens. Sadarbīgo ekonomiku, ko dažkārt dēvē arī par sadarbīgo ekonomiku, bieži uzskata par veidu, kā cilvēki un uzņēmumi organizējas un peļņas nolūkā rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus, lai dalītos ar esošajiem produktiem/aktīviem, nevis iegādātos jaunus produktus/aktīvus (piemēram, Uber, Airbnb). Taču sadarbīgā ekonomika nodarbojas arī ar to, kā cilvēki un uzņēmumi organizējas, lai radītu sociālus un vides ieguvumus (piemēram, kopienas atbalstīta lauksaimniecība, remonta kafejnīcas). Turklāt sadarbīgā ekonomika arvien vairāk tiek saistīta ar pārvaldības aspektiem, piemēram, līdzdalīgu pilsētu pārvaldību. Šajā projektā tiek aplūkota pilsētu aprites sadarbīgā ekonomika, kas ir globāla parādība ar spēcīgām vietējām iezīmēm. Komerciālās digitālās platformas (piemēram, Uber un AIRBNB), kā arī aktīvas vietēja mēroga iniciatīvas (piemēram, pārejas pilsētas) ir pakļautas vietējai kultūras dimensijai. Gūstot pilnīgu izpratni par šīm iniciatīvām, to kultūras kontekstu un attiecīgo daudzlīmeņu politiku, var noteikt uz pierādījumiem balstītas politikas iespējas un izstrādāt konkrētai vietai pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu šai dinamikai. Šī mērķtiecīgā analīze palīdzēs labāk izprast, kā dažādās ES pilsētās tiek īstenotas Pilsētu aprites sadarbīgas ekonomikas iniciatīvas un kā tās ietekmē noteikumi dažādos pārvaldes līmeņos, sākot no vietējā līmeņa, valsts un ES. Galvenais mērķis ir apzināt un kategorizēt dažādus īstenošanas veidus, pieejas un stratēģijas, lai citas pilsētas varētu mācīties no tiem, kas uzņemas vadošo lomu, kā arī izstrādāt “kopīgu valodu” visā Eiropā. Projekts sniegs arī ieteikumus par to, kā sadarbības ekonomiku var labāk izprast, informēt, kopīgot un īstenot visā Eiropā.
