Šīs lietišķās pētniecības darbības ietvaros veic šādus uzdevumus: pajautājiet vienam: ESPON pētniecības pasākumu kopīgais standarts ir Eiropas mēroga salīdzinošās novērtēšanas nodrošināšana. Lai to panāktu, 1. uzdevums būtu jāsadala divos galvenajos apakšuzdevumos šādi: izmantojot visaptverošu un sistemātisku literatūras pārskatu, izstrādāt teorētisku un konceptuālu izpratni par lauku apvidu sarūkšanu. Ir daudz attiecīgu pētījumu literatūras par pilsētu sarūkošo parādību, un šī literatūra ir rūpīgi jāanalizē, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tās teorētiskās koncepcijas un analītiskās sistēmas var pārnest uz lauku sfēru. Tas būtu jāpapildina ar plašāku pārskatu par attiecīgo akadēmisko un politisko literatūru. ESPON jau ir publicējusi vairākus ar šo tematu saistītus pētījumus, kas būtu visaptveroši jāpārskata, lai izmantotu to rezultātus, izmantotu papildināmību un izvairītos no dublēšanās. Kā piemērus var minēt: Edora (Eiropas attīstības iespējas lauku apvidos); Purring (lauku reģionu potenciāls); GEOSPECS (ģeogrāfiskās specifikācijas un attīstības potenciāls Eiropā); ECR2 (ekonomikas krīze un reģionu noturība) un Profecy (iekšējās perifērijas: Valstu teritorijas, kas saskaras ar problēmām saistībā ar piekļuvi vispārējas nozīmes pamatpakalpojumiem). Turpmākais attiecīgais projekts ietver arī URRUC (Savienojamības uzlabošana starp pilsētām un lauku apvidiem reģionos, kas nav metapolitiskie reģioni) (b) konceptuāla un metodoloģiska satvara izveide kvantitatīvu datu vākšanai, lai iegūtu rādītāju kopumu, kas palīdzētu kartēt un analizēt lauku apvidu sarukumu Eiropas mērogā. Tas prasīs praktisku un īstenojamu demogrāfisko, ekonomisko un vides rādītāju kopuma mobilizēšanu, lai noteiktu ģeogrāfiskās tendences sarūkošos lauku apvidos Eiropas mērogā. Tāpēc šā uzdevuma galvenā daļa ir datu un datu avotu apkopošana, ko pētījums paredz izmantot, lai izstrādātu rādītājus un veiktu analīzi. Datu analīzei un kategorizēšanai būtu jārada sistemātiskas un vispārīgas tipoloģijas, lai noteiktu sarūkošus Eiropas lauku reģionus dažādos ģeogrāfiskajos kontekstos un to lauku reģionu klasifikāciju, kuriem draud sarūkoši lauku apvidi. Valstu un reģionu (NUTS 3) dati būtu jāvāc, cik vien iespējams, aptverot laikposmu pirms un pēc globālās finanšu krīzes (pēc 2001. gada). Papildus izveidotajiem sociālekonomisko datu avotiem, kuros Eurostat (vai citi) aptver visu Eiropu, būtu jāizpēta arī mazāk tradicionālo rādītāju (piemēram, dzīves kvalitātes rādītāju u. c.) atbilstība un izmantošana. Ir atzīts, ka datu problēmas var rasties, veicot šos pētījumus. Šajā kontekstā ir svarīgi datus formatēt, pamatojoties uz stabilu teorētisko un konceptuālo izpratni, kā izklāstīts 1.uzdevumā a). Ir svarīgi arī izstrādāt proaktīvu pieeju, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar datu vākšanu, datu saskaņošanu, trūkstošiem datiem un datu aplēsi. Lai novērstu šādus datu trūkumus, ir nepieciešams izmantot jaunu modeļu izstrādi vai esošo modeļu izmantošanu, lai aplēstu trūkstošās vērtības, tostarp pamatojoties uz esošajiem ESPON pētījumiem (kā aprakstīts iepriekš). ESPON M4D arī izpētīja dažādas pieejas reģionālo datu aplēsei pēc sadalījuma, ko varētu izmantot pēc iespējas. Potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem savā konkursā būtu jāsniedz īss apraksts par integrētajām kvantitatīvajām un kvalitatīvajām metodēm, ko ierosināts izmantot šo pētījumu mērķu sasniegšanai, īpašu uzmanību pievēršot inovatīvām un efektīvām metodēm, reaģējot uz jautājumiem, kas jārisina 1. uzdevumā. 2. uzdevums: Gadījumu izpēte. Lai novērstu datu trūkumus un, iespējams, sliktu salīdzināmību, labāka skaidrojoša izpratne par iespējamo ietekmi uz teritoriālo pārvaldību sarūkošos lauku reģionos un uz labāku zināšanu kapitalizāciju būtu jāpapildina ar padziļinātu analīzi no praktiskiem gadījumu pētījumiem. Šajā kvalitatīvajā analīzē būtu jāiekļauj stacionāri pētījumi par sekundāriem datu avotiem un intervijas ar galvenajiem politiskajiem dalībniekiem, ieinteresētajām personām (tostarp pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām u. c.) un pētniekiem/pētniekiem starptautiskā, valsts un reģionālā mērogā, lai iegūtu pilnīgāku, bagātāku un interpretējošāku izpratni par pētāmo pētniecības parādību; pašreizējās tendences, kas ietekmē lauku attīstību pasaules, Eiropas un valsts mērogā; teritoriālā dinamika un skaidrojošie faktori, kas virza šīs tendences; un iii) dažādas iniciatīvas...