Lauksaimniecības nozare rada gandrīz 10 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ES, galvenokārt pārtikas ražošanā un transportā. Lai gan vēja, saules, biomasas un lauksaimniecības atkritumu pieejamības dēļ ir milzīgs potenciāls ražot atjaunojamo enerģiju lauku saimniecībās, joprojām pastāv būtiski šķēršļi un problēmas. Jaunākie pētījumi ir pierādījuši, ka galvenie šķēršļi, ko lauksaimnieki apzinājuši, lai ražotu atjaunojamo enerģiju, ir šādi: sarežģītas atļauju un subsīdiju procedūras, augstas ieguldījumu izmaksas, ierobežota piekļuve kredītiem un šaubas par rentabilitāti. Subsīdijas un regulētie tarifi ir galvenais faktors, lai mudinātu lauksaimniekus pāriet uz videi draudzīgāku enerģijas ražošanu un izmantošanu. ES lauku attīstības politika palīdz lauku apvidiem risināt ekonomiskās, vides un sociālās problēmas, un tai ir kopīgi mērķi ar citiem ESI fondiem. Dalībvalstis un reģioni izstrādā lauku attīstības programmas, pamatojoties uz savu teritoriju vajadzībām un pievēršoties dažām kopējām ES prioritātēm. Vismaz 30 % no katras LAP finansējuma jāatvēl pasākumiem, kas attiecas uz vidi un klimata pārmaiņām. VISPĀRĒJAIS MĒRĶIS: Galvenais mērķis ir izstrādāt pasākumus, kas veicina atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu lauksaimniecības un lauku nozarē. AgroRes atbalstīs šo nozari, risinot tās enerģijas vajadzības ilgtspējīgā, ekonomiski dzīvotspējīgā un sociāli atbildīgā veidā. Rezultāti — 5 SF uzlabojās, ietekmējot vairāk nekā 3,8 miljonus EUR — 2 atjaunotie fondi uzlabojās, ietekmējot 1,4 miljonus EUR — Vairāk nekā 100 cilvēku ar paaugstinātu profesionālo kapacitāti — 41 politikas mācību pasākums — 1 ceļvedis par labu praksi atjaunojamās enerģijas ieguldījumu veicināšanai lauksaimniecības teritorijās — 7 pašnovērtējuma dokumenti, lai analizētu atjaunojamās enerģijas stāvokli lauksaimniecībā un noteiktu labākos risinājumus un tehnoloģijas īstenošanai — 7 rīcības plāni 7 politikas instrumentu uzlabošanai