Neraugoties uz lielo nozīmi Eiropas teritorijas attīstībā, lielpilsētu teritorijas un pilsētas nav galvenie dalībnieki kohēzijas politikas īstenošanas programmu un stratēģiju izstrādē. Pieredze, kas gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, parādīja, ka pilsētas un pilsētu teritorijas tika iesaistītas projekta līmenī kā atbalsta saņēmēji. 2014.–2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politika ir palielinājusi savu lomu, atzīstot pilsētu un pilsētu nozīmi konkrētās ieguldījumu prioritātēs; tomēr šķiet, ka pilsētu loma un to ietekme uz programmu izstrādi ir ierobežota. Šī ESPON mērķtiecīgā analīze atbalsta lielpilsētu teritorijas un pilsētas centienos palielināt to lomu lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar plānošanas periodu pēc 2020. gada, arī īstenojot Amsterdamas paktu, izveidojot ES pilsētprogrammu un atjaunināto Leipcigas hartu par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām. ESPON METRO analizē un salīdzina kohēzijas politikas lomu lielpilsētu politikas plānošanas un īstenošanas procesā, pievēršoties pieredzei un praksei, kā arī to teritoriālajai ietekmei deviņās ieinteresēto personu teritorijās. Pētījuma mērķis ir sniegt pierādījumus par to, kā metropoles teritorijas var palīdzēt sasniegt konkrētus kohēzijas politikas mērķus, izmantojot savu politiku, sniedzot padomus par to, kā kohēzijas politikā tie būtu jāņem vērā. Visbeidzot, ESPON METRO būtu jāņem vērā jaunais Covid-19 pandēmijas konteksts un tas, kā kohēzijas politika ir reaģējusi un pielāgojusies tai. Tā kā lielpilsētu teritorijas ir pandēmijas apkarošanas priekšplānā, tās ir aicinātas pēc iespējas mazināt vīrusa ietekmi uz to teritorijām. Nepieciešamība pēc labākas koordinācijas starp visiem pārvaldības līmeņiem ir vēl acīmredzamāka.