Projekta mērķa grupa ir SFI (Zviedrija imigrantiem) un arodskolotāji (no Berga, Härjedalenas, Krokoms, Strömsund, Åre un Östersund pašvaldības). Šīm personām ir jāpalielina savas kompetences un jāapgūst prasmes, lai izpildītu jauno SFI prasību, kas arvien vairāk apvienota ar profesionālo izglītību (kā arī citām aroddarbībām). Tam nepieciešamas arī platformas un tīkli pieredzes apmaiņai vadības līmenī un organizatoriskajā līmenī. Tiek lēsts, ka kopējais SFI, profesionālo skolotāju un direktoru skaits ir 58 vīrieši un 38 sievietes. Projekta mērķis ir uzlabot sieviešu un vīriešu SFI un profesionālo skolotāju kompetences, lai viņu prasmes atbilstu mainīgas izglītības pedagoģijas prasībām, kurā apvienota SFI un profesionālā apmācība (kā arī citas profesionālās aktivitātes) un kurā sadarbība vadības un organizatoriskā līmenī rada organizatoriskus priekšnoteikumus šai jaunajai izglītības pedagoģijai. Publiskajās debatēs ir skaidri norādīts, kāda ir priekšvēsture un attīstība, lai palielinātu SFI un profesionālās izglītības apvienojumu, un bieži tiek norādīts, ka: 1) Ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai studenti būtu pabeiguši apmācību. 2) Programmai trūkst skaidras saiknes ar nodarbinātību. 3) Zviedrijas Nacionālā izglītības aģentūra (Skolverket) aicina SFI studentiem piedāvāt vairāk iespēju paralēli valodu studijām. Piemēram, jābūt iespējai apgūt profesionālās vai citas apmācības kursus pieaugušo izglītībā. Lai uzlabotu SFI pavadītā laika kvalitāti un efektivitāti, ir svarīgi, lai valodas novērtējumā tiktu iekļautas visas aktivitātes, kurās skolēni var apgūt valodu. Mums ir jāstiprina valodas prasmes darba metožu izstrādē, jāpalielina prasmes valodas attīstības novērtēšanai ārpus klases un jāpalielina sadarbība starp SFI un profesionālajiem skolotājiem. Organizatoriskā līmenī ir nepieciešamas prasmes un labāka izpratne, lai nodrošinātu atbalstu un organizatoriskos apstākļus šīm jaunajām prasībām. Pēdējos gados vairāki dalībnieki Zviedrijā ir izmēģinājuši un izstrādājuši metodes, kurās SFI tiek apvienota ar apmācību, praksi vai tamlīdzīgi. Ir izvirzīti vairāki ieguvumi indivīdam, darba tirgum un arī sabiedrībai. Piemēram, tas ir nodrošinājis ātrāku valodas apguvi indivīdam, darba devēju lielāku interesi uzņemt praktikantus un tādējādi personas var ātrāk pāriet uz darbu. Stokholma un Gēvleborga ir šīs attīstības pionieri, un ir arī veiksmīgi projekti, piemēram, Sorsele, kur veiksmīgi rezultāti ir īstenoti dalībnieku regulārās aktivitātēs. Daudzi no šiem piemēriem gan nāk no blīvāk apdzīvotiem reģioniem. Mūsu reģions var izmantot mācības, bet tomēr ir arī jāpielāgo un jāattīsta prasmes un modeļi, pamatojoties uz mūsu apstākļiem ar retu iedzīvotāju skaitu, ierobežotu studentu bāzi (jo īpaši esošajai profesionālajai apmācībai) un lieliem attālumiem. Personām, kuras strādā mērķa grupā, ir atšķirīga izcelsme, tās nāk no dažādām kultūrām un tāpēc bieži vien tām ir atšķirīgi viedokļi par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesību. Tam nepieciešama laba izpratne un augsta kompetence SFI un profesionālajiem skolotājiem, kuriem ir pastāvīgas jaunas zināšanas šajā jomā.