Atrodas Budapeštas 3. rajonā, 3 no 20 lielākajiem mājokļiem Budapeštā, no kuriem lielākie, tika uzcelti laikā no 1971.-1983. gadam. Dzīvojamā māja aizņem 10 % no rajona teritorijas, bet tajā dzīvo puse no rajona iedzīvotājiem un vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju. Békásmegyer vispārējo amortizāciju papildina labvēlīgāko slāņu pārvietošana, kā arī šeit dzīvojošo personu nepārtraukta nobīde un izkustēšanās, kā rezultātā šeit dzīvojošās ģimenēs un viņu dzīves vidē rodas vairākas deviantas parādības. Ilgstošas bezdarbnieces ģimenes ar alkohola vai narkotiku problēmām, garīgām slimībām un dzīvošanu pie nelikumības robežas nav atstājušas neskartus bērnus, kas dzīvo un audzināti šajās ģimenēs, kuri, nepastāvot viņu emocionālajai saglabāšanas spējai, bieži vien novirzās no mājokļa garlaicības un bezcerības uz dažādām novirzēm. Mūsdienās dzīvojamo māju parasti aizņem daudzbērnu ģimenes un grupas ar zemāku sociālo statusu. Ievērojamai daļai no tiem ir kavēti maksājumi, kas galvenokārt ir koncentrēti ilgtermiņa bezdarbnieku mājsaimniecībās un ekonomiski neaktīvās mājsaimniecībās. Bezdarbs, finansiālās situācijas pasliktināšanās un izredžu trūkums ir novedis pie atkarības un garīgās un veselības sūdzību skaita pieauguma. Ģimenes attiecības ir diezgan ierobežotas ar tiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, pat ja tie ir saistīti, viņi vairs nevar uz tām paļauties. Visbeidzot, šis sākotnējais “integrācijas” process nozīmē ne tikai materiālas novirzes, bet var nozīmēt arī indivīdu garīgās veselības pasliktināšanos un viņu ģimenes dzīves sairšanu. Saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Sociālās pilsētu rehabilitācijas tematiskās attīstības programmas 3.2. iedaļā, darbības jomā ir 9 neaizsargāti dzīvojamo ēku bloki, kas ir šaurāka projekta intervences joma. Saistībā ar šo pieteikumu daudzlīmeņu mērķgrupai bija nepieciešama šāda apmācība: 1. Sociālās rehabilitācijas gaitā ir svarīgi integrēt mērķa grupu plašākā kopienā, kas nozīmē, ka cilvēki, kas dzīvo rīcības jomā, Békásmegyer-City Gate zonā šim projektam. 2. Darbības, kas saistītas ar projektu, tieši attiecas uz norobežoto intervences zonu ielu līmenī, kas veido apdraudēto bloku tiešo vidi. Vajadzību novērtēšanas pirmajā posmā tika intervēti Kopienas pakalpojumu sniedzēji intervences jomā. Tie, kas darbojas šajā jomā, paši ir netieša mērķgrupa, ciktāl pašreizējās attīstības mērķis ir arī palielināt to spējas, pakalpojumu klāstu un sinerģijas, kas izriet no sadarbības. 3. Saskaņā ar sociālās pilsētvides rehabilitācijas kritērijiem, kas noteikti attiecīgajā tematiskajā attīstības programmā, šauro darbības zonu veido noteikto 9 dzīvojamo bloku iedzīvotāji 388 pašvaldību dzīvojamo vienību blokos, un tiks izvērtētas viņu vajadzības. No Sociālās pilsētu rehabilitācijas tematiskās attīstības programmas ilgtermiņa mērķiem šā projekta mērķis ir tieši veicināt: 1. Iecietīga, iekļaujoša sabiedrība palīdz saglabāt un saglabāt pilsētvides reģenerācijas rezultātus. Ar to saistītais konkrētais projekta mērķis ir stiprināt uzņēmēju sabiedrību, organizējot informācijas un integrācijas programmas. 2. Iedzīvotāju izglītības, veselības un nodarbinātības līmenis reģionos, kuros pašlaik pastāv segregācijas risks, uzlabojas. Saistītais konkrētais projekta mērķis ir uzlabot cilvēku veselības stāvokli un nodarbinātības rādītājus rīcības jomā. 3. Budapeštā ir mūsdienīgs un cenas ziņā pieejams mājoklis, kas atbilst sabiedrības vajadzībām. Saistītais konkrētais projekta mērķis ir pašvaldības dzīvojamā fonda modernizācija darbības jomā. 4. Integrēto programmu rezultātā papildus mājokļiem tiek panākta arī kompleksa fiziskās vides atjaunošana. Saistītais konkrētais projekta mērķis ir paplašināt un attīstīt sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūru un atjaunot atpūtas telpu. Vispārējie un konkrētie mērķi, pamatojoties uz sekundāro vajadzību novērtējumu un situācijas novērtējumu: 1. Uzlabot to cilvēku dzīves kvalitāti, kuri dzīvo rīcības jomā. Saistītie konkrētie mērķi: 2. Pašvaldību sociālo mājokļu modernizācija apvienojumā ar energoefektivitātes uzlabojumiem; 3. Sabiedriskās telpas atjaunošana atpūtas nolūkos. 4. Sociālo pakalpojumu attīstība un to pieejamība. Saistītie konkrētie mērķi; 5. Sabiedrisko pakalpojumu attīstība un ar to saistītā infrastruktūras attīstība; 6. Stiprināt partnerības un sadarbību starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. 7. Sociālās rehabilitācijas aktivitāšu sociālās ietekmes stiprināšana. Saistītie konkrētie mērķi: 8. Projekta aktivitāšu finansiālās, infrastruktūras un sociāli sociālās ilgtspējas nodrošināšana; 9. Integrēta pieeja mērķgrupām un ieinteresētajām personām
