Pašvaldības ASP mērķis ir paplašināt pašvaldības ASP pakalpojumu sistēmu visā valstī, centralizētu atbalstu pašvaldību savienojumiem, elektronisko valsts pārvaldes pakalpojumu izstrādi un ieviešanu, specializēto sistēmu paplašināšanu un tālāku attīstību, kā arī uz ASP specializētajām sistēmām balstītas datu noliktavas kā datu avotu ieviešanu, kā arī saistītā tīkla un infrastruktūras paplašināšanu. Tas viss ļauj: • atbalstīt to uzdevumus un iekšējo darbību, izstrādāt organizāciju un procesus, elektronizēšanu, uzlabot efektivitāti, samazināt izmaksas, • uzraudzīt pašvaldību pārvaldību, izmantojot mūsdienīgus instrumentus un metodes, uzraudzīt un pilnveidot pašvaldības apakšsistēmas finansēšanas mehānismus; • piekļūt elektroniskajiem administrēšanas pakalpojumiem iedzīvotājiem skartajās teritorijās un uzņēmumiem, izmantojot vienotu platformu noteiktos pašvaldību pārvaldes procesos. Saskaņā ar ASP nodrošināto specializēto sistēmu pastāvīgais un centralizēti nodrošinātais juridiskais statuss uzlabo pašvaldību tiesībaizsardzības kvalitāti; saskaņā ar ASP 1.0 projekta pieredzi šis atbalsts ir nepieciešams gan pašvaldībām, gan uzraudzības portfeļiem. Ieviešot ASP pakalpojumus, centralizētu darbību un regulatīvo pēckontroli un turpmākus attīstības pakalpojumus valsts ekonomikas līmenī, samazinās arī pašvaldību IT darbības izmaksas. Projekta ASP 2.0 mērķi pilnībā atbilst KÖFOP 1. prioritātei, sasniedz administratīvā sloga samazināšanu pašvaldību sektorā, organizatorisko, regulatīvo un procesu, IT un elektronisko pakalpojumu attīstību, specializētu sistēmu standartizāciju, SZEÜSZ pakalpojumu integrāciju. Nodokļu sistēmas modernizācija ļaus ieviest augsta līmeņa un modernus e-pārvaldības risinājumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Ieguldījums KÖFOP- 1.2.1. — Uz klientu orientētu administratīvo procesu elektronizācija Projekta plānotā attīstība ietver vietējo vietējo nodokļu procesu elektronizāciju, elektronisko veidlapu iesniegšanu, piemēram, šādās jomās: Nodokļu deklarāciju, kas attiecas uz ienākumiem no lauksaimniecības zemes izīrēšanas; Pagaidu vietējā uzņēmējdarbības nodokļa deklarācija; Transportlīdzekļa nodoklis; Tūrisma nodoklis; Būvniecības nodoklis; Privātpersonas komunālais nodoklis; Vietējie uzņēmējdarbības nodokļi u. c. Šie elektroniskie administrēšanas pakalpojumi, kas pieejami klientiem, veicina KÖFOP mērķa sasniegšanu. Ieguldījums KÖFOP- 1.2.2 — Valsts pārvaldes procesu elektronizācija ASP pakalpojumu portfelī iekļauto specializēto sistēmu darbība ir integrēta; sadarbība un datu sasaiste starp tām ļauj, piemēram, nodrošināt vienotu partneru pārvaldību, izvairīties no vairākkārtējas datu ievades un no tā izrietošām datu tīrības kļūdām un apkopošanas problēmām. Datu noliktava sniedz iespēju automātiski aizstāt dažus no dažādajiem datu pakalpojumiem, kas pašvaldībām noteikti, pamatojoties uz ASP vai citiem centrālās sistēmas datiem, tādējādi racionalizējot pašvaldību ziņošanas pienākumu. Projekts pilnībā atbilst Valsts informācijas komunikācijas stratēģijas mērķiem, 1200 pašvaldību gadījumā tiek īstenots savienojums ar NTG tīklu, tādējādi veicinot stratēģijas “attīstīt valsts iestāžu piekļuvi tīklam”. Projekts iekļaujas arī E-administratīvā satvara koncepcijā, ļaujot pašvaldībām izveidot savienojumu ar jau izveidoto Szeüszs. Citas attīstības programmas • Valsts informācijas komunikācijas stratēģija 2014.–2020. gadam • Zaļā grāmata par IKT nozares attīstības virzieniem 2014.–2020. gadam • Digitālās valsts attīstības programma • E-pārvaldes ietvars • Partnerības nolīgums • Valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu attīstības darbības programma (KÖFOP) Saistītie valdības projekti • Superfast Internet Project (SZIP) • Tīkla attīstība, tīkla konsolidācija • Nepieciešamība paplašināt Digitālās nacionālās attīstības programmas vietējo pašvaldību ASP. Pēdējās desmitgades laikā pašvaldības ir iztērējušas vairākus miljardus forintu savu IT sistēmu un elektroniskās pārvaldes izveidei un izstrādei saskaņā ar ITP 17 un 18, pēc tam GVOP 4.3.1. un 4.3.2. konkursu. Īstenoto programmu rezultāti attiecās uz aptuveni 20 % pašvaldību un 65–70 % Ungārijas iedzīvotāju. Tādējādi var secināt, ka lielākās un ar resursiem bagātākās pašvaldības veiksmīgi izmantoja konkursos paredzētos līdzekļus, savukārt mazāku apdzīvoto vietu pašvaldības varēja tikai nedaudz izmantot artēriju.