A) Atbalsta pieteikuma profesionālā satura izklāsts lēnām kļūst par sabiedrisku vietu, kurā Ungārija un, plašākā nozīmē, Centrāleiropa var spert lielāko soli pārejā no fosilā kurināmā uz zaļo enerģiju tiešā pašvaldību vai lauksaimniecības siltuma apgādē, pamatojoties uz ģeotermālo enerģiju. Lai gan Ungārijas un reģiona ģeotermālais potenciāls pasaulē ir labs, ģeotermālās rūpniecības paplašināšanās, kas tiek prognozēta pēdējos 10 gados, nav spējusi iet kopsolī ar starptautiskajām tendencēm — taisnība, pēdējos gados ir nedaudz uzlabojusies ģeotermālās enerģijas attiecība valsts un reģionālajā energoresursu struktūrā, un Ungārijā katru gadu tiek uzbūvētas 2–3 jaunas dziļās siltumsistēmas. Papildus vairākiem ekonomiskiem un ģeopolitiskiem iemesliem lietu uzkrāšanās ir saistīta ar to, ka siltumenerģijas izmantošana tehniski un zinātniski ir zema tehnoloģiju jomā, un tāpēc ģeotermālās enerģijas ieguve ir salīdzinoši augsta tehniskā riska un īpaši dārga, savukārt, ja iegūto termālo fluorīdu ievada atpakaļ rezervuārā, tas varētu būt videi visdraudzīgākais, 100 % atjaunojamās siltumenerģijas patēriņš, pamatojoties uz vietējām rezervēm. Tajā pašā laikā attiecībā uz termiskajām sistēmām, kas tiek stādītas uz plūmju kontinentālajām un upju-deltas nogulumiežu ūdens plūsmām, minētās injekcijas tehnoloģiskās grūtības rada lielāko daļu problēmu, kuru rašanos izraisa Ungārijā plaši izplatītais viedoklis, ka termālo ūdeni, kas iegūts no porainām smilšu jostām, nav iespējams ievadīt atpakaļ. Neskatoties uz to, ka Ungārijā šajā ģeoloģiskajā vidē ir darbojušās veiksmīgas ieguves un iesmidzināšanas sistēmas gandrīz 25 gadus, ir fakts, ka šajos slikti konsolidētajos smilšakmens rezervuāros nav iespējams attīstīt urbumu sistēmas ar normālu ūdens ražošanu un urbumu urbšanas tehnoloģijām, un ļoti augstspiediena reģeneratīvās reģenerācijas process, ko izmanto naftas rūpniecībā, ir ļoti dārgs, un tas arī iznīcina rezervuāra iežu rāmi. Jau 90 % no Ungārijas termālā ūdens avotiem (un Slovākijā, Rumānijā, Horvātijā, Serbijā), kas var tikt nokļuvuši enerģijas karā, var iegūt no šīm augstajām Panonijas ūdens plūsmām, kas parasti atrodas 1 200–2,200 m dziļumā. Saskaņā ar pašreizējo praksi nav cita risinājuma, bet, lai padziļinātu 2 atkārtotas iesmidzināšanas urbumu sūkņus, kas nodrošina vidēji 60–80 m³/h termālā ūdens ar temperatūru no 60 līdz 110 °C, jo aka nespēj uzņemt kopējo ūdens daudzumu. Tas ievērojami sadārdzina projektus, pasliktinot to atdevi, un prasība par telpu 2 atkārtotas iesūknēšanas urbumiem ir viena no sistēmas izstrādes vājajām vietām. (No otras iedibinātās prakses, kad termiskais ūdens ar augstu minerālvielu saturu, piesārņojošs, bieži vien kancerogēns, nonāk virszemes ezeros un upēs, mēs to nerunājam, jo mūsu attīstības konsorcija eksperti uzskata, ka ir pilnībā jāatjauno piesārņojošais termālais ūdens, lai izvairītos no virsmas piesārņojuma, kā arī pateicoties ilgtspējīgai un ilgtermiņa rezervuāru ieguvei ar lēnu papildināšanu.) kur termālo ūdeni, kas iegūts no smilšakmens rezervuāru ieguves akām, var padot atpakaļ uz rezervuāru par viszemākajām izmaksām, izmantojot vienu urbumu. Lai to izdarītu, ir nepieciešams: — perforētajām sadaļām, kas veidojas atkārtoti saņemto smilšakmens frakciju slāņu dziļumos, jābūt pēc iespējas ilgākām, lai pēc iespējas ilgāk vadītu aku ģeofiziski pārbaudītā slānī, — jo zemāks ir represētā šķidruma izejas ātrums no represīvās urbuma perforācijas, t. i., termiskais šķidrums, iekļūst akmenī uz paaugstinātas virsmas, — ieguves urbumu sistēmu izvietošana un ekstrakcijas dinamika veicina ilgtermiņa ilgtspējīgu ražošanu un ne tikai ņem vērā hidrodinamisko, ražošanas apgabala ūdens un siltuma transporta īpašības, jo īpaši tad, ja notiek daudzi urbumi, tādā veidā, kas ir minimāls (un patiešām neatbilstošs) ūdens un vides atļaujām, vai nu metropoles vides vai CH ieguves dēļ, organisko un neorganisko ķīmisko vielu ieguvi akās, cauruļvados, filtros, mehāniskās iekārtās uz virsmas un dziļumā un pat uztveramajā akmenī var novērst, precīzi pārzinot fizikāli ķīmiskās, hidroģeoloģiskās un hidroģeoķīmiskās izmaiņas iegūtajā termiskajā fluorīdā enerģijas izmantošanas laikā. Visu šo problēmu izmēģināšana sistēmā un uz tās balstītās atkārtotas iesūknēšanas tehnoloģijas izstrāde un optimizēšana padara ģeotermālās enerģijas ieguvi un izmantošanu lētāku, samazinot ekspluatācijas tehnisko un ģeoloģisko risku un tādējādi padarot ģeotermālās enerģijas izmantošanu pievilcīgāku investoriem un peļņas vai pašvaldību nozarēm. No otras puses, papildus acīmredzamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem
