A) Viens no mūsdienu dzīvotspējīgas vides pamatproblēmām ir nodrošināt pienācīgu pilsētas gaisa kvalitāti. Atmosfēras piesārņotāji, kas saistīti ar transportu, enerģētiku un rūpniecisko ražošanu, kā arī cietās aerosola daļiņas rada nopietnu risku veselībai. Noteiktos meteoroloģiskos apstākļos šīs vielas var bagātināt apkārtējā gaisa slānī un var attīstīties smogs. Pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte pilsētās ir nedaudz uzlabojusies, bet stingrāka regulējuma ievērošana ir ļoti sarežģīta, un aerosola koncentrācijas saglabāšana zem robežvērtības ir gandrīz neiespējama. Tāpēc lielākā daļa Eiropas valstu ir pakļautas pienākumu neizpildes procedūrai. Gaisa piesārņojuma un meteoroloģisko faktoru apzināšana ir svarīgs elements gaisa kvalitātes uzlabošanā un nelabvēlīgās ietekmes mazināšanā. Mijiedarbība starp gaisa piesārņojumu un meteoroloģiskajām situācijām var radīt nopietnu apdraudējumu vai ekonomisku kaitējumu. Tie ietver krasu redzamības samazināšanos, blīvu miglas veidošanos, kas cita starpā varētu izraisīt gaisa transporta neiespējamību un smagus negadījumus autotransportā. Viens no nosacījumiem ilgtspējīgas vides nodrošināšanai ir tāds, ka šādas situācijas, no kurām nevar izvairīties, var paredzēt pēc iespējas precīzāk. Lai izstrādātu uzticamus atmosfēras prognozēšanas modeļus, ir jāzina ķīmiskie un fizikālie procesi, kas nosaka gaisa un šķidrā ūdens lomu gaisa piesārņojuma situāciju veidošanā un saasināšanā. Ja plānotais projekts tiks īstenots, mēs spēsim prognozēt bīstamus vai nelabvēlīgus gaisa apstākļus reģionālā mērogā ar daudz augstāku uzticamības pakāpi, ņemot vērā mijiedarbību starp gaisa piesārņojumu un meteoroloģiskajām situācijām, pamatojoties uz mērījumiem. B) Ievads, gaisa kvalitāte Eiropā pēdējo desmitgažu laikā ir uzlabojusies, galvenokārt SO2 emisiju samazinājuma dēļ. Tomēr attiecībā uz citiem gaisa piesārņotājiem (piemēram, NOx, putekļiem) šis samazinājums nav skaidrs. Šīs vielas var turpināties koncentrācijā, kas apdraud veselību. Visa Eiropa saskaras ar līdzīgām gaisa piesārņojuma problēmām, jo papildus vietējiem avotiem gaisa piesārņojuma attīstībā piedalās arī tālsatiksmes pārrobežu pārvadājumi. Attiecības starp gaisa kvalitāti un laika apstākļiem ir sen zināms fakts. Jau 20. gadsimta sākumā Londonā bija nopietns gaisa piesārņojums, kurā nozīmīga loma bija smogam, kas vairākas dienas saglabājās stabils, ar zemu gaisa kustību un atmosfēras vertikālās sajaukšanas novēršanu. Pagājušā gadsimta sākumā ziemas smoga periodus raksturoja augsta SO2, dažādu skābju un kvēpu koncentrācija papildus aerosola daļiņām. Šodien tas ir mainījies, un galvenā problēma ziemā ir PM10 (daļiņas, kas mazākas par 10µm) masas koncentrācijas pieaugums. PM10 dienas vidējās koncentrācijas robežvērtība cilvēku veselības aizsardzībai saskaņā ar pašreizējo ES direktīvu ir 50 µg/m³, un robežvērtība nedrīkst pārsniegt 35 dienas gadā. Pēdējo 10 gadu laikā Budapeštā ir pagājuši tikai divi gadi, kad mēs nesasniedzām šo slieksni. Aerosola daļiņu masas koncentrāciju nosaka, izmantojot standartizētu procedūru, kuras kļūda vai jutība pret vidi starptautiskā līmenī nav skaidra. Īpaši miglas gadījumā, kad PM10 koncentrāciju var palielināt, adsorbējot atmosfērā esošo ūdeni. Vietējie PM10 avoti ir sezonāli, un smoga veidošanās galvenokārt ir saistīta ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plūsmas apstākļiem, galvenokārt ziemā, transportējot lielos attālumos. Šo ietekmi var novērtēt tikai kopā, un negatīvo gaisa kvalitātes situāciju var prognozēt tikai ar sarežģītu modeļu sistēmu. Lai modeļa sistēma varētu pienācīgi prognozēt katra piesārņotāja koncentrāciju, ir vajadzīga augstas izšķirtspējas režģa punktu emisiju datubāze, meteoroloģiskie dati un piemēroti sākotnējie un robežnosacījumi. Ungārijā šādas gaisa piesārņojuma epizodes attīstās galvenokārt aukstā gaisa spilvena situācijās, kas ir Karpatu baseinam raksturīga iezīme. Tā kā atmosfēras apstākļi, kas izraisa miglas veidošanos, veicina arī lielajām pilsētām raksturīgo smogu veidošanos, kas rada veselības problēmas (Hu et al, 2105), ir uzsākti vairāki pētniecības projekti, lai pētītu procesus, kuru rezultātā veidojas migla. Lai gan migla ir izplatīta parādība, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, joprojām ir vairākas problēmas, kas jāatrisina, lai ticami prognozētu. Tie ietver analīzi par mijiedarbību starp aerosola daļiņām un ūdens pilieniem, kas veido miglu, ķīmiskās reakcijas ūdens pilienos un izpēti par virsmas un atmosfēras mijiedarbību dažu simtu metru mērogā (Gultepe, 2007). Jaunums Projekta Gaisa piesārņojums
