“Kohesio”: uzziniet vairāk par ES projektiem jūsu reģionā!

Informācija par projektu
Sākuma datums: 1 februāris 2017
Beigu datums: 29 oktobris 2021
finansējums
Fonds: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERDF)
Kopējais budžets: 2 292 658,95 €
ES ieguldījums: 2 292 658,95 € (100%)
programma
Plānošanas periods: 2014-2021
Vadošā iestāde: Nemzetgazdasági Minisztérium Gazdaságfejlesztési Programokért Felelős Helyettes Államtitkárság

Dzīvo lietu internets

A) Pārnozaru IKT jomā lietu internets (lietu internets) ir viens no dinamiskākajiem sektoriem, kurā notiek daudzas starptautiskas konferences par IoT pētniecību (piemēram, IEEE WF-IOT, ACM IPSN, IoT 360) un “Apvārsnis 2020” pētniecības un izstrādes programmām. Lai attīstītu IoT, vadošie uzņēmumi (piemēram, Intel, Samsung, Microsoft, Cisco) ir izveidojuši Atvērto savienojamības fondu (OCF), lai uzlabotu iepriekšējo standartizācijas sadarbību. Šī organizācija ir atvērta sadarbībai ar augstskolu partneriem. OCF galvenais mērķis ir atbalstīt vienotu standartu izveidi lietu interneta jomā un izstrādāt atklātā pirmkoda atsauces programmatūru (IoTivity) standartu īstenošanai. IoT lietojumprogrammu izstrādes vidē JavaScript ir kļuvis par galveno valodu, jo tas palīdz radīt no platformas neatkarīgas lietojumprogrammas, un, no otras puses, ir iespējams izveidot sistēmas, kas atrisina sarežģītas problēmas bez dziļām programmētāju zināšanām. Viens no lielākajiem tehnoloģiju un pētniecības un attīstības izaicinājumiem IoT ir nepieciešamība nodrošināt efektīvu JavaScript programmu darbību ļoti mazjaudas ierīcēs. SZTE Programmatūras attīstības departamenta darbinieki gadiem ilgi ir veikuši pētniecības un izstrādes darbības konkursa profesionālā vadītāja vadībā sadarbībā ar Samsung. Atvērtā koda programmatūra (JerryScript) ir izstrādāta, lai palaistu JavaScript programmas IoT ierīcēs ar ļoti maziem resursiem (128 KB RAM). IoTivity OCF atsauces sistēmas izstrādātāji ir paziņojuši, ka JerryScript tiks integrēts IoTivity platformā, lai SZTE varētu aktīvi piedalīties IoT starptautiskajā standartizācijas procesā. Viena no svarīgākajām IoT lietojumprogrammām ir inteliģento sensoru sistēmu izstrāde, kas apkopo datus par dzīviem organismiem, kurus tā īpašā rakstura dēļ var saukt par IoLT (Dzīvo lietu internets). Pamatojoties uz mūsu iepriekšējiem pētniecības un attīstības rezultātiem, projekts izveidos platformu, lai palīdzētu izstrādāt IoLT lietojumprogrammas. Platforma atbalsta ļoti zemu resursu sensoru augsta līmeņa programmēšanu, lai nodrošinātu adaptīvu datu vākšanu un apstrādi. IoLT zonai ir nepieciešama maksimāla datu un programmatūras drošības uzraudzība, tāpēc svarīga loma projektā ir saistītajai pētniecībai. Mēs izstrādājam sadalītus datu apstrādes algoritmus, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta datu drošībai. Lai uzlabotu programmatūras drošību, mēs izstrādājam metodes un programmatūras rīkus JavaScript programmu statiskai un dinamiskai analīzei. Projektā mēs demonstrējam IoLT platformas izmantošanu ar reālu augu bioloģiju, psihiatriskām un automatizētām viedām laboratorijas lietojumprogrammām. Platforma būs atvērtā pirmkoda, tāpēc tā var piesaistīt plašu interesi un tai ir labas izredzes uzņemties nozīmīgu lomu starptautiskos IoLT pētniecības un izstrādes projektos. Mūsu mērķis ir iesaistīt iegūto IoLT platformu OCF standartizācijas procesā un tādējādi izveidot ilgtspējīgu IoLT izcilības centru Szegedā. Projektam ir plānoti trīs starpposma mērķi (M1, M2, M3). Projekta pirmais un otrais posms ilgs 1,5 gadus un trešo gadu. Informācijas plūsmas starp tehnoloģiju pamatgrupām tiek veiktas jau no paša sākuma, un tiek izmantoti viena otras rezultāti. Lietišķos pētījumus raksturo pirmā eksperimentālās fāzes ieviešana, kas paplašināta ar IoLT tehnoloģiju. Tam seko datu vākšana, pēc tam novērtēšana un secinājumi. Lietojumprogrammās tiek izmantoti pamattehnoloģiju uzdevumgrupās izstrādātie algoritmi, un procesa laikā radušos problēmu risināšana ietver jaunus pētniecības uzdevumus pamattehnoloģiju darba grupām. 4 gadu projekta laikā FTE nodarbinās vidēji 0,5 profesionālos vadītājus, 1125 vecākos pētniekus, 7,83 pētniekus, 5,4 doktorantus, 7,1 studentus un 0,5 tehniķus, un SZBK nodarbinās 0,85 vecākos pētniekus, 5,6 pētniekus, 3 jaunos pētniekus un 0,25 asistentus. Attiecībā uz zinātniskajām konferencēm mēs saskaitījām 40 ceļus no SZTE puses (10,2 mFt) un SZBK pusē mēs aprēķinājām 8 ceļus gadā, ar kopējām izmaksām 13,6 mt. B) Projektā ietilpst 3 pētniecības uzdevumu grupas, kurās iekļautie apakšuzdevumi ir piešķirti 3 atskaites punktiem. Četru gadu īstenošanas laikā pirmais un otrais atskaites punkts ir 1,5 gadi, trešais — 1 gads. Līdz pirmajam atskaites punktam mēs iegādāsimies plānoto IoLT aprīkojumu. Lielākā daļa izmaksu ir tehniskā īstenošanā iesaistītā personāla izmaksas (algas un konferenču braucieni). Mēs neizmantojam pakalpojumus. Mums būs salīdzinoši nelielas ar ieguldījumiem saistītās izmaksas (aktīvi un materiālu izmaksas). Iemesli tam ir atrodami izmaksu plānā, kurā mēs uzrādām nepieciešamos cilvēkmēneša izdevumus un HUF izmaksas par katru uzdevumu. Arī projekta vidējie pilnslodzes ekvivalenti ir norādīti pa darbinieku kategorijām. Mēs arī plānojām iegādāties materiālu izmaksas projektā HUF 31,2 mt.

Flag of Ungārija  Ungārija