Pamatojoties uz Ungārijas valdības 2017. gada 24. februāra uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, galvenā ārsta valsts birojs, Nacionālais veselības attīstības institūts, Semmelweis Universitāte, Valsts veselības aprūpes centrs un Valsts veselības apdrošināšanas fonda pārvaldnieka konsorcijs ir veikuši detalizētu priekšizpēti par prioritāro projektu EFOP-1.8.0-VEKOP-17 par veselības aprūpes sistēmas profesionālo metodoloģisko attīstību un ir apņēmies to īstenot. Ungārijas iedzīvotāju veselības stāvoklis pašlaik ir zemāks par prognozēto līmeni, pamatojoties uz Ungārijas sociālekonomisko attīstību. Papildus vēža un sirds un asinsvadu slimībām ir augsts arī garīgo slimību biežums, un tas viss ir liels slogs valstij. Ievērojamu daļu sarakstā iekļauto slimību izraisa slikts dzīvesveids, tāpēc ir jāpanāk būtiski uzlabojumi iedzīvotāju veselības uzvedībā un jānodrošina pienācīga fiziskā, sociālā, ekonomiskā un tiesiskā vide. Primārā aprūpe ir vienīgais veselības aprūpes sistēmas segments, kas spēj savienoties ar iedzīvotājiem kopumā, tāpēc šajā aprūpes līmenī visefektīvāk var ietekmēt iedzīvotāju veselības uzvedību. Šajā piedāvājuma līmenī praksē ir iespējams panākt, lai sabiedrībai būtu vienlīdzīga piekļuve gandrīz vienādas kvalitātes pakalpojumiem. Primāro aprūpi var uzlabot, paplašinot mājas pakalpojumu klāstu, stiprinot primārās aprūpes kā vārtziņa lomu, palielinot primārās aprūpes prakses darbības efektivitāti, pārceļot iedzīvotāju veselības aprūpi no dārgākas stacionārās aprūpes uz primāro un ambulatoro aprūpi. Lai to panāktu, no vienas puses, ir jāizstrādā pašreizējās pakalpojumu metodikas un pakalpojumu portfelis un, no otras puses, ģimenes ārstu, kvalificētu medmāsu un speciālistu, kā arī aizsargājošu sieviešu spējas, zināšanas, spējas, profilaktiska pieeja un attieksme. Lai attīstītu sabiedrības veselību apzinīgu uzvedību un slimību un veselības risku agrīnu atklāšanu, ir svarīgi iekļaut sabiedrības veselību un profilaktiskos pakalpojumus kā neatņemamu primārās aprūpes sastāvdaļu. Darba ņēmēju kompetenču organizēšana un jaunu pakalpojumu veidu speciālistu integrācija var paplašināt vietējo pakalpojumu un priekšrocību klāstu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katrs desmitais pacients labi aprīkotās slimnīcās progresīvās veselības valstīs attīstās nevēlami, un 1 % no skartajiem pacientiem mirst. Saskaņā ar pacientu drošības pētījumiem notikumi galvenokārt ir saistīti ar plānošanas nepilnībām (piemēram, neatbilstoši darba laika grafiki, uzglabāšanas apstākļi, narkotiku izplatīšanas pasākumi) vai faktoriem, kas ietekmē īstenošanu (piemēram, sastrēgumi, stress, laika spiediens), nosakot tikai 10–15 % no individuālās atbildības. Pacientu drošība ir uzdevumi un pienākumi ne tikai no aprūpes sistēmas puses, bet arī no pacienta un radinieku puses. Nevēlamu notikumu efektīvu samazināšanu var panākt, kartējot sistēmām un procesiem raksturīgo draudu avotus, kā arī darbības vides ietekmi un samazinot to nozīmīgumu, nevis identificējot un sodot tos, kas pieļāvuši kļūdas. Attiecībā uz pacientu drošības riskiem vienmēr ir iespējams noteikt ieteicamo uzvedību un pasākumus, lai palīdzētu pacientiem pārvaldīt šos riskus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība iegūtu pietiekamu informāciju par pacientu drošības faktoriem, ko var identificēt veselības aprūpes laikā, vienlaikus mācoties mācīties par uzvedību, kas var palīdzēt izvairīties no nevēlamiem notikumiem. Projekta mērķu kopsavilkums ir sniegts tabulās nākamajā lappusē.