Klimata pārmaiņas, iedzīvotāju skaita pieaugums un pēkšņi veselības apdraudējumi un pandēmijas rada problēmas pasaules lopkopībai. Ir vajadzīgs vairāk pārtikas, bet tajā pašā laikā ir jābūt iespējai ievērojami samazināt ražošanas ietekmi uz vidi. Globālās krīzes apgrūtina vietējo pārtikas ražošanu, un mums ir jāspēj ražot pamatproduktus no savām stiprajām pusēm. Nodrošinātība ar pārtiku un pašpietiekamība Somijas austrumos ir atkarīga no šā reģiona lopkopības un zālaugu audzēšanas spējas pielāgoties selektīviem apstākļiem un pārmaiņām gan patērētāju uzvedības, gan klimata pārmaiņu ziņā. Labas oglekļa piesaistes un ražošanas metodes, kā arī klimata ziņā labvēlīga lauksaimniecība rada rentabilitāti lauku saimniecībām un atbilst arī patērētāju prasībām. Izmaiņas ES plānošanas periodā rada izmaiņas lauksaimniecības atbalsta sistēmās, un šis projekts ļauj reāllaikā sniegt visjaunāko informāciju par tādām tēmām kā kūdras audzēšana un citas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo. Tādā veidā mēs varam uzlabot lauku saimniecību noturību. Stiebrzālēm ir svarīga nozīme gan lopkopībā, gan klimata pārmaiņu mazināšanā. Produktivitātes uzlabošana ir efektīvs veids, kā uzlabot piena ražošanas klimatiskos rādītājus. Lai uzlabotu Somijas piena ražošanas klimata efektivitāti, ir vajadzīgas lauku saimniecībām specifiskas zinātības, kas pašlaik ir saistītas ar saimniecības oglekļa dioksīda pēdu, un visefektīvākais veids, kā to samazināt. Pārtikas ķēde, kuras pamatā ir lopkopība, ir atbildīga par būtisku mūsu piegādes drošības daļu. Liela daļa mūsu lauksaimniecības zemes var ražot cilvēku pārtiku tikai caur lopkopības ķēdi. Ir svarīgi nodrošināt šādas svarīgas piegādes ķēdes drošības daļas ilgtspēju arī no dažādiem vides aspektiem. Projekta mērķis ir nodrošināt, ka projektā iesaistīto piensaimniecības saimniecību darbība atbalsta reģiona ilgtspējīgas attīstības sociālo, vides un ekonomisko mērķu sasniegšanu. Projektā tiks apmācīti vismaz 270 piena ražotāji un vismaz 36 eksperti, izmantojot dažādas metodes, lai ņemtu vērā un īstenotu oglekļa sekvestrēšanas pasākumus to ražošanā un uzraudzītu to panākumus, izmantojot dažādus ogļu un ekonomikas kalkulatorus. Projekts nodrošina apmācību semināros, mazās grupās un e-mācību platformās. Projekts arī efektīvi izmanto attālinātas apmācības organizēšanu. Dalībnieku skaits katrā reģionā ir šāds: Pohjois-Savo 145, Ziemeļkarelia 64 un Etelä-Savo 61. Dalības telpas iegūst gan ProAgria Eastern Finland, gan ProAgria Southern Savo un Main Partners klientu reģistros. Projektā galvenā uzmanība tiks pievērsta saimniecībām, kas ir ieguldījušas ražošanas attīstībā un kas patiesi turpina pastāvēt, kā arī saimniecībām, kurās ir notikušas īpašumtiesību maiņas un piena ražošana turpinās ar jauna uzņēmēja palīdzību. Projekts arī apmāca zāles un piena ražošanas speciālistus šajā apgabalā, kuri strādā apmācībās un semināros, kā arī mazās grupās kā piena saimniecību direktori un eksperti. Projektā apmācāmo ekspertu skaits ir 36. Projekta aktivitātes tiek vadītas, strādājot kopā, mācoties kopā, kopīgi risinot problēmas, kā arī informējot apkārtējo sabiedrību par veiksmīgām metodēm un projekta rezultātiem. Projekts aktīvi sadarbojas ar Mainio Milk projektu, uz kuru ProAgria South Ostrobothnia 2020. gada martā pieteicās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros. Projektiem ir kopīga vadības grupa. Projekts sadarbosies arī ar citiem reģionā notiekošajiem projektiem.