Misijas “Zero Foodprint” projekta galvenais mērķis ir attīstīt un modernizēt mazo restorānu un ēdināšanas uzņēmumu biznesu un produktus, lai padarītu tos resursu ziņā viedākus un oglekļneitrālus, kā arī stiprināt nozares uzņēmumu sadarbību un videi draudzīgu tēlu. Pašlaik pārtika Somijā rada aptuveni 16 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tomēr Sitra uzskata, ka tikai viena trešdaļa patērētāju cenšas samazināt uztura ietekmi uz vidi, un tāds pats daudzums to nedara. Tajā pašā laikā tikai aptuveni 18 % apgalvo, ka vēlas restorānā izvēlēties klimatam draudzīgu maltīti. Somijā ir vairāk nekā 10 000 pārtikas uzņēmumu, un somi ēd gandrīz 900 miljonus ēdienu gadā ārpus mājām (LUKE 2015 statistika). Pastāvīgi pieaug arī pieprasījums pēc restorānu ēdienreizēm. Produktu portfeļi aug, un tiek izveidoti jauni, ļoti specializēti ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumi. Ņemot vērā visu pārtikas ķēdi no primārās ražošanas līdz restorāna klienta šķīvjam, tas ir ne tikai kulinārijas prieks, bet arī ievērojams CO2 faktors. Oglekļa pēda atspoguļo siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kas rodas produkta vai pakalpojuma aprites ciklā. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta aplēsēm, piemēram, pusdienu vidējā oglekļa pēda ir aptuveni 1 kg CO2. Ir grūti precīzi novērtēt oglekļa pēdu. Kopējo oglekļa pēdu ietekmē, piemēram, pārtikas uzņēmumu enerģijas patēriņš, izmantotās izejvielas, kā arī radītie pārtikas atkritumi. Attiecībā uz enerģiju, saskaņā ar Motiva, procesu efektivitāte restorānos var ietaupīt līdz pat 60 %. MaRa uzskata, ka enerģijas izmaksu samazinājums uzlabo uztura pasākumu rentabilitāti un atspoguļojas rezultātos. Ekokompass projektā tika aprēķināts, ka vidējā restorāna elektroenerģijas patēriņš (85 porcijas dienā) ir 130 kWh/dienā, kas nozīmē vidēji 1,49 kWh/devā. Ja saskaņā ar šo piemēru 50 ēdināšanas uzņēmumi, uz kuriem attiecas projekts, ietaupītu 20 % no to ikgadējā enerģijas patēriņa, tas nozīmētu samazinājumu par 325 MWh gadā. Attiecībā uz pārtikas atkritumiem ir aprēķināts, ka restorānos vidējais pārtikas atkritumu daudzums ir aptuveni 15–17 kg uz cilvēku gadā (Hartikainen et al. 2013. gada a) Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta datiem aptuveni viena piektdaļa pārtikas, ko paredzēts ēst restorānu nozarē, nonāk bioatkritumos.Forum Virium un Laurea Lietišķo zinātņu universitāte kā inovācijas dalībnieki reģionā vēlas ilgtspējīgi virzīt uz priekšu ēdināšanas nozares attīstību Helsinku metropoles teritorijā, un ar projekta palīdzību ir iespējams iesaistīt pat mazos uzņēmumus kopīgā attīstības ceļā. Projekts pulcēs plašu pārtikas nozares uzņēmumu, izstrādātāju un ieinteresēto personu loku reģionā, lai attīstītu visu uztura uzņēmuma ražošanas procesu, izmantojot jaunos digitālos risinājumus un pakalpojumu veidotos darbības modeļus, kas tiek izstrādāti uzņēmējdarbībai draudzīgā veidā. Tas, no vienas puses, stiprinās mērķgrupas energoefektivitāti un resursu efektivitāti un vienlaikus arī komerciāli dzīvotspējīgāku uzņēmējdarbības tēlu. Projekta rezultāti tiks sasniegti: 1. Izveidot resursu ziņā neitrālu un oglekļneitrālu restorānu pieeju, kas būtu brīvi pieejama, izveidojot restorānu un ēdināšanas uzņēmumus, ekspertus un mērķsadarbības uzņēmumus; 2. Darbības modelis ietver arī viedo digitālo risinājumu izmantošanu un izstrādi. Šādi izstrādātie rādītāji un rādītāji ļauj restorānu oglekļa pēdu un resursefektivitāti vadīties pēc izmaiņām uzņēmējdarbības izvēlē, piemēram, izejvielu iepirkumos, enerģijas risinājumos vai, piemēram, receptēs.3. Lai palielinātu konkurences priekšrocības, tiks nostiprināts uzņēmumu zaļais tēls. Mērķa grupas uzņēmumu oglekļa neitralitātes, energoefektivitātes un resursu gudrības attīstība tiks izcelta, izmantojot patērētāju pakalpojumu vizuālos elementus, un tā mērķis būs arī netieši ietekmēt patērētāju izvēli.4. Paplašināt operatoru starptautisko tīklu, lai iegūtu jaunākās zināšanas un zinātību šajā jomā, izplatītu informāciju un attīstītu jaunus sadarbības veidus starp nozares dalībniekiem. Projekta ilgtermiņa mērķis ir paplašināt projektā iebūvēto darbības modeli līdz desmitiem uzņēmumu, tostarp ārpus darbības teritorijas, un tādējādi padarīt ēdināšanas un ēdināšanas uzņēmumu darbības oglekļneitrālākas, kā arī kalibrētus enerģijas ietaupījumus. Vienlaikus mērķis ir netieši ietekmēt patērētāju izpratni par restorānu un ēdināšanas uzņēmumu oglekļneitralitāti un videi draudzīgumu, tādējādi ietekmējot viņu izvēli un pirkšanas lēmumus.