Eiropas Komisija tiecas uz ekonomikas izaugsmi, kas stingri atbalsta ilgtspējīgu attīstību un veicina ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpēc stratēģijas “Eiropa 2020” uzmanības centrā ir bioķīmiskās vielas un jo īpaši bioplastmasa. 5 % no pasaules naftas ražošanas tiek izmantoti plastmasas ražošanā, un tāpēc pat daļēja uz eļļas bāzes ražotas plastmasas aizstāšana ar bioplastmasu piedāvā milzīgus tirgus un izaugsmes potenciālu, nemaz nerunājot par biopolimēru komerciālo potenciālu jaunās produktu grupās. Celuloze un hemiceluloze, ko satur atjaunojamie dabas resursi, piemēram, meža biomasa, nākotnē tiks plaši izmantota jaunu bioķīmisko vielu ražošanā. No konkurētspējas un Somijas rūpniecības viedokļa biomasas izmantošanai vienmēr jābūt vērstai uz produktiem ar augstāku pārstrādes līmeni, nevis uz enerģijas izmantošanu. Arī biodegvielas ražošana no koksnes ir ļoti sarežģīta. Principā izejviela ir loģistikas ziņā dārga, grūti pārstrādājama, un galaprodukta vērtība ir zema (reģenerācija ir mazāka par 65 % un cena ir mazāka par EUR 0,4 par kilogramu). Tādēļ jācenšas selektīvi izkliedēt biomasu lokāli tā, lai apstrādājamās masas būtu pēc iespējas tīrākas. Turklāt būtu jāmeklē produkti ar augstu pievienoto vērtību, kur īpaša nozīme ir ķīmijas prasmēm. Bioplastmasas monomēru, piemēram, poliolu un funkcionālo organisko skābju, cena ir aptuveni EUR 2–5 par kilogramu, kas, visticamāk, ļaus ienesīgiem jauniem uzņēmumiem arī no reģionālajām biomasas izejvielām. Problēma galvenokārt ir tehnoloģiska. Vērtības ķēdes attīstība, kas radītu no koksnes iegūtus bioplastmasas monomērus, stiprinātu un attīstītu bioekonomikas zinātību šajā reģionā un orientētu reģionu uz globālu uzņēmējdarbību, kas ir rentabla bioekonomikas nozarei, kurā tiek radītas darbavietas arī saistībā ar meža resursiem un citām vietējām biomasām. Turklāt bioplastmasas monomēru ražošana integrētās biorafinēšanas rūpnīcās ļauj ražot biodegvielu lētāk. Šis projekts ir īpaši saistīts ar starpprovinču koksnes tēmu meklēšanu un veicina papīra “Jaunas koksnes izmantošanas formas” mērķu sasniegšanu. Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas ieviešanas jomā un jaunas zināšanas uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas biorafinēšanas jomā un/vai uzņēmumiem, kuri meklē jaunu biznesu biorafinēšanas jomā, kā arī jaunas zināšanas projektu virzītājiem. Mērķis ir likt pamatus jauniem uzņēmumiem, izstrādājot materiālu ziņā efektīvas un potenciāli energoefektīvas pārstrādes iespējas biomasas frakcijām, lai ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Par projektu ir notikušas diskusijas ar vairākiem uzņēmumiem sagatavošanas posmā un par tā satura noteikšanu. Līdzīgs dialogs tiks turpināts arī projekta īstenošanas laikā. Projektā kā izejvielas tiek izmantotas viegli pieejamas, kvantitatīvi lielas un vietējas biomasas rezerves. Jo īpaši tiks izpētīti jauni iespējamie veidi, kā izmantot cukurus no īscirtmeta biomasas. Galaprodukti ir procesu koncepcijas un ilgtspējīgas ķīmiskās vērtības ķēdes bioplastmasas izejvielu (monomeru) ražošanai. Projekta galvenās darbības: 1) īsās rotācijas biomasas un citu LCF biorafinēšanas iekārtu biomasas un citu biomasas veidu izvēle, 2) selektīvās pirmapstrādes metodes izstrāde, 3) katalizatoru ražošana un raksturošana, 4) biomasas un produktu raksturojums dažādos posmos, 5) hemicelulozes un celulozes atvasinājumu katalītiskā pārveidošana augstvērtīgos produktos (bioplastmasas monomēros) un celulozes tieša pārveidošana un 6) rezultātu pārskatīšana un ziņošana. Projekta paredzamā ietekme un rezultāti: 1) Jauni risinājumi koksnes izejvielu izmantošanai, jo īpaši īscirtmeta biomasa un atkritumu biomasa (blakusprodukti), 2) jauni inovatīvi pielietojumi lignocelulozes cukuram, 3) jaunas iespējas uzņēmumiem palielināt uzņēmējdarbības efektivitāti, veicinot materiālu un energoefektivitāti, 4) jaunas tehnoloģijas, jo īpaši MVU sektorā, “zinātnisko rezultātu pārstrāde jaunos produktos un ražošanas tehnoloģijās” un 5) jaunas prasmes iesaistītajām universitātēm.
