Apkakles žults, vīnogulāju slimība, ko izraisa Agrobacterium vitis, izraisa ražas samazināšanos par aptuveni 20–40 % un dažreiz auga nāvi. Dabā dažādi biotiski un abiotiski (auksti) ierobežojumi ietekmē A. vitis mediētas infekcijas procesu. A. vitis visā vīna dārzā ir latentā stāvoklī, līdz tas atrod labvēlīgus apstākļus tā attīstībai (pēc smagām ziemas salnām vai krusām, kas rada bojājumus vai plīsumus). Audzēji tad veido un iznīcina asinsvadu sistēmu, kā rezultātā mirst jaunie vīnogulāju celms. Tā kā patogēns ir sistemātisks, līdz šim nav efektīvu ķīmiskās kontroles līdzekļu. Bakteriālais celms Paraburkholderia phytofirmans PsJN spēj i) aizsargāt vīnogulājus pret daudziem biotiskiem un biotiskiem stresu, ii) veicināt vīnogulāju augšanu (saknes un gaisa daļas) pēc inokulācijas caur sakņu sistēmu ir pētīta daudzus gadus RibP laboratorijā. PsJN ir tāda pati ekoloģiskā niša (xylem kuģi) kā A. vitis un aizsargā vīnogulājus pret salu, kas ir galvenais A. vitis izplatīšanās cēlonis. Mēs esam pierādījuši, ka PsJN celms būtiski samazina audzēja izmēru. Mērķis ir optimizēt PsJN baktēriju celma vai PsJN sintezētā elcitora biomolekulu izmantošanu kā jaunu bioloģiskās kontroles līdzekli, lai kontrolētu apkakles želatīnus vīnogulājos.