Viens no galvenajiem 2014.–2020. gada plānošanas perioda mērķiem ir būtiski uzlabot datu izmantošanu valsts pārvaldē. Mēs vēlamies apstrādāt datus kā ierobežotu resursu. Tāpēc datu slānim e-pārvaldības arhitektūrā tiek pievērsta liela uzmanība. Galvenais mērķis ir nodrošināt funkcionālu datu integrāciju starp atsevišķām valsts pārvaldes sistēmām, tostarp regulāru augstas kvalitātes un konsolidētu darījumu datu replicēšanu datu repozitorijos. Labāki dati nozīmē iespēju iegūt kvalitatīvu informāciju, no tā izrietošos “ieskatus”, kas savukārt kalpo par pamatu zināšanu radīšanai un labākai lēmumu pieņemšanai. Ja valsts pārvaldē tiks pieņemti labāki lēmumi, tas pozitīvi ietekmēs pārvaldības rezultātus un stāvokli dažādos valdības sektoros. Valsts pārvaldes iestādēm ir jāveido pietiekamas spējas, lai strādātu ar datiem. Ir ļoti svarīgi detalizēti izprast pārvaldīto datu loģiku (ontoloģijas), izveidot un uzturēt datu modeļus, katalogēt metadatus un paradatus, izprast saiknes starp dažādām sistēmām un atbalstīt datu kvalitātes uzlabošanu valsts pārvaldes informācijas sistēmās.Galvenais jautājums ir tas, kuri dati ir jāvāc un uz kuru pamata valsts pārvaldei būtu jāizlemj. 2016. gada Valsts pārvaldes informatizācijas nacionālās koncepcijas ietvaros šo tematu izskatīja darba grupa K9.4 “Labāki dati”, kas ierosināja datu pārvaldības sistēmas risinājumu. Stratēģiskās prioritātes datu pārvaldības koncepcija atspoguļo tādas valsts “uz datiem balstīta stāvokļa” idejas piemērošanu, kas darbojas, pamatojoties uz datu izmantošanu un visa datu dzīves cikla precīzu pārvaldību. Kopš 2018. gada 1. janvāra e-veselības sistēma darbojas tiešraidē, kas pašlaik tiek dēvēta par e-veselību. Tomēr bieži izmantotais pakalpojums, kurā iesaistīts ārsts, pacients un darba devējs, kas pieprasa pabalstu no veselības apdrošināšanas, joprojām ir papīra formā un procesuāli sarežģīts ne tikai pacientam, bet arī sociālās apdrošināšanas amatpersonām. Šīs priekšizpētes veikšanas iemesls ir šīs funkcionalitātes elektronizācija un tādējādi: aj:ušetrenia laiks pilsonim ietaupīt laiku, lai ārsts varētu ietaupīt laiku darba devējam, lai ļautu darba devējiem ātri reaģēt uz darbinieku statusa izmaiņām un uzraudzīt savu darbinieku pagaidu darba nespēju (uzturēšanās vieta un aizbraukšanas apjoms), lai paātrinātu informācijas pārdošanu no ārstējošā ārsta uz attiecīgajām sociālās apdrošināšanas nodaļām, jo tiks izslēgta papīra formāta grozījumu piegāde pa pastu. Tas attiecas uz visiem slimības pabalstiem, ko izsniedzis ārsts un pacients. Pašreizējā prasība samazināt visu ieinteresēto personu administrēšanu, laika trūkums, lai veltītu pacientam, kuram ir jāiesniedz ZS visu iesaistīto personu manuāli aizpildītu datu pārrakstīšana. Iespēju paplašināšana, attiecinot to uz visiem apstiprinātajiem ārstiem, tādējādi degradējot ievērojamu daļu no ģimenes ārsta administrācijas un vienlaikus novēršot darba devēja slimā pacienta nevajadzīgu trīci, piemēram, informāciju par vietu. Sistēmas mērķis, kas apraksta pētījumu par iespējamību: prasīga un ilgstoša ārsta administrācija pacienta uzņemšanai, piemēram, PN laika pārbaude, laikietilpīgas procesuālās darbības, kas saistītas ar veidlapu ievadīšanu (iepirkumu un piegādi), lai samazinātu sociālās apdrošināšanas ārsta pārbaudes laiku ārsta neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā un procedūru aizstāšana ar elektroniskiem laika taupīšanas pakalpojumiem pacientam ar PN pārraidi un ziņošanu par darbu, pilnībā likvidējot ārsta apmeklējumus pēc pilsoņu kārtas, un tajā pašā laikā, likvidējot visus ar to saistītos administratīvos uzdevumus no ārsta, pacienta, darba devēja un sociālās apdrošināšanas puses, izveidojot jaunu pakalpojumu, lai uzlabotu darba devēja drošību, piemēram, lai uzlabotu darba devēja informēšanu, lai uzlabotu darba devēja drošību, piemēram, lai nodrošinātu, ka jaunā veselības aprūpes dienesta drošības uzlabošanai tiek izmantoti visi administratīvie uzdevumi, kas saistīti ar ārsta pusi, pacientu, darba devēju un sociālās apdrošināšanas sabiedrību. Projektam ir divas daļas: izmaiņas veselības aprūpes sistēmās, kurās tiks reģistrēti elektroniskie dati par darba nespējas iestāšanos vai citu NP pabalstu nosacījumu izpildi, izmaiņas SP sistēmās, varas departamentos un daļēji darba devējiem, kur dati tiek apstrādāti. Finansējuma temats ir pirmā daļa, t. i., veselības aprūpes sistēmu (CHP, e-veselība) modifikācija, un VP projekta ietvaros sāks īstenošanu 8 mēnešus pēc īstenošanas sākuma NCZI pusē (pēc pirmo saskarņu sagatavošanas). Projektā paredzēta arī izmēģinājuma darbība, kurā iesaistīti visu dalībnieku pārstāvji.
