Projekta mērķis ir izveidot un īstenot vienotu vides monitoringa un informācijas sistēmu atkritumu apsaimniekošanas jomā kā galveno atbalsta instrumentu Slovākijas Republikas atkritumu apsaimniekošanas programmas (WMP) 2016.–2020. gadam īstenošanai, kas pieņemta ar Rezolūciju Nr. 562/2015, kas ir vissvarīgākais plānošanas dokuments šajā jomā, pilnībā ievērojot attiecīgās Slovākijas Republikas saistības. Projekta fiziskā īstenošana notiks Bratislavā. Ņemot vērā to, ka visi ziņotāji un sistēmas lietotāji saskaņā ar tiesību aktiem ir personas, kā arī visas pašvaldības, projekta rezultātu izmantošana tiks koncentrēta uz visu Slovākijas Republikas teritoriju, kur informācijas sistēma atradīsies valdības mākonī. POH SR galvenais mērķis ir samazināt atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tas jo īpaši nozīmē, ka jāsamazina salīdzinoši augstā videi nepiemērota apglabāšanas prakse (jo īpaši atkritumu apglabāšana poligonos). Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam Slovākijas Republikas atkritumu apsaimniekošanas stratēģiskais mērķis joprojām ir būtiska atkritumu novirzīšana no apglabāšanas poligonos un tādu stimulu funkcionāla izveide, kuru mērķis ir veicināt videi draudzīgas apglabāšanas metodes, piemēram, pārstrādi. Lai sasniegtu šo stratēģisko mērķi, programmā ir ierosināti vairāki pasākumi, kuru galvenais uzdevums ir izveidot mehānismus, lai veicinātu videi nekaitīgas apglabāšanas metodes, jo īpaši pamatojoties uz atkritumu radītāju uzraudzību un sistēmu videi nekaitīgas atkritumu apglabāšanas izmaksu nodošanai šiem ražotājiem. Lai gan tas ir vienkāršs un efektīvs princips, kas ātri palielinās videi draudzīgu atkritumu apglabāšanu, to ir ļoti grūti īstenot praksē. Ņemot vērā pašreizējās spējas un informācijas avotus, TVI ir gandrīz neiespējami precīzi uzraudzīt katra atkritumu aprites ciklu un ieviest efektīvu pozitīvu un negatīvu stimulu sistēmu. Lai efektīvi īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, ir jāizveido vienota uzraudzības un informācijas sistēma. Laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam Slovākija saražoja 9,5 miljonus tonnu atkritumu ar tendenci palielināties. Jo īpaši tas, kā atkritumi tiek apglabāti, ir izšķiroši svarīgi, lai uzraudzītu ietekmi uz vidi. Lielākais vides slogs ir apglabāšana poligonos, kas pārsniedz 50 % ar tendenci palielināties. Enerģijas reģenerācija (R1) veido 3 % no kopējās atkritumu apsaimniekošanas, kas ir aptuveni 300 tūkstoši tonnu gadā. Atkritumu materiālu reģenerācija (R2-R11) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies, tomēr tā neatspoguļo gaidītās vērtības, un pārstrādāto atkritumu daudzums ir samazinājies par līdz pat 0,5 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. 2013. gadā materiāltiesiski reģenerēja tikai 30 % atkritumu. Cita veida atkritumu reģenerācija (R12,R13) veido 10 % no kopējās apsaimniekošanas. Citas atkritumu apglabāšanas metodes (D2-D9, D11-D15) veido piecus procentus no kopējās atkritumu apsaimniekošanas un citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām (L,SP), kas 2013. gadā veidoja 2 % no kopējās atkritumu apsaimniekošanas. Tādējādi atkritumu apsaimniekošanas situācija nav labvēlīga, ja dominē videi visapgrūtinošākā apglabāšanas metode. Tomēr, lai uzlabotu šo situāciju, atkritumu apsaimniekošanas monitorings ir ievērojami jāuzlabo, lai varētu efektīvi motivēt dažādos dalībniekus rīkoties videi nekaitīgā veidā un uzraudzīt dažādo pasākumu ietekmi kopumā. Tomēr pašreizējā monitoringa metode nav piemērota, jo tās pamatā ir ilgs, neprecīzs un darbietilpīgs datu vākšanas un novērtēšanas veids, kas nav mainījies salīdzinoši ilgu laiku. Atkritumu rašanās un apsaimniekošanas analīze Slovākijā kopš 1995. gada ir uzbūvēta valsts reģionālajā atkritumu informācijas sistēmā (RISO). Riso reģistrē visus atkritumu radītāju ziņojumus, kuri, izmantojot veidlapu “Atkritumu rašanās un apsaimniekošanas deklarācija”, katru gadu kompetentajai rajona iestādei paziņo reģistra datus. Ziņojumu iesniegšanas biežums ir salīdzinoši neliels (ceturkšņos), kas pats par sevi vairs nav pietiekams, lai nodrošinātu patiesi efektīvu uzraudzības veidu. Pēc tam rajonu biroji datus no ziņojumiem manuāli ievada RISO informācijas sistēmā. Statistiku par sadzīves atkritumiem sniedz Slovākijas Republikas Statistikas birojs, kur datu bāzi, kas definēta sadzīves atkritumu definīcijā, nodrošina tikai pašvaldības. Tomēr iepriekš minētās atkritumu savākšanas un novērtēšanas sistēmas pamatā ir pieņēmums, ka atkritumu radītāji datus nosūta pareizi un precīzi. Tikai ierobežotā mērā sistēma ļauj efektīvi kontrolēt sniegto datu derīgumu.
