Projekta misija jeb virsuzdevums ir nodrošināt Latvijas kultūras mantojuma plašu pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē, kas kalpo par pamatu nacionālās identitātes stiprināšanai, kultūras, zinātnes, zināšanu sabiedrības un radošo industriju attīstībai, un nodrošināt ilgtspējīgu nacionālā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu digitālā formā, atkārtotas tā izmantošanas iespējas jaunos produktos un pakalpojumos, kā arī iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā.Projektā definētas sešas darbības: 1) projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana, 2) darbības procesu izstrāde un pilnveide, ietverot digitalizācijas, digitālā satura pārvaldības, saglabāšanas un izplatīšanas procesu attīstību, kompetenču centru koncepcijas un ieviešanas plāna izstrādi un autortiesību jautājumu risināšanu, 3) kultūras mantojuma digitalizācija, ietverot norišu fiksēšanu, 4) Latvijas kultūras mantojuma integrētās platformas 1.kārtas izveide, ietverot digitālā satura pārvaldības, saglabāšanas un izplatīšanas sistēmu pilnveidošanu un attīstību, kā arī autortiesību un satura licencēšanas sistēmas 1. kārtas izstrādi, 5) vienotās IKT infrastruktūras attīstība, ietverot kultūras centru aprīkošanu ar video satura izplatīšanas infrastruktūru, 6) projekta vadība. Īstenojot projekta darbības, līdz 2021. gadam (ieskaitot) tiks sasniegti šādi projekta iznākuma rādītāji: pilnveidoti 15 (piecpadsmit) darbības procesi un izstrādāta 1 (viena) Latvijas kultūras mantojuma integrēta centralizēta atvērta informācijas sistēmu platformas 1.kārta. Projektā tiks sasniegti sekojoši rezultāta rādītāji: digitalizēti 3 075 000 lappušu teksta materiāli, 117 000 vienību dažādu attēlu un kultūras vērtību apraksti, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumi un lietu apraksti, 223 000 audio materiālu minūtes, 245 000 videomateriālu minūtes, 37 500 kinomateriālu minūtes, 70 000 muzeju priekšmeti, kā arī nelielā apjomā tiks veikta kultūras pieminekļu 3D digitalizācija (10 vienības), kultūras norišu (50 vienības) un nemateriālā kultūras mantojuma (15 vienības) fiksēšana, un 50% no projektā digitalizētā materiāla būs pieejami vienotā platformā. Projekta rezultātā saskaņoti ar plānoto procesu pilnveidi tiks attīstīti 4 pakalpojumi dažādām mērķauditorijām, t.sk., 3 e pakalpojumi. Projektā tiks plašāk attīstīta digitālo objektu pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēmas 1.kārta, veikta 29 reģionālo kultūras centru aprīkošana ar video satura izplatīšanas infrastruktūru, izveidots 1 satura pārvaldības un 1 satura izplatīšanas kompetenču centrs, kā arī tiks publicētas vairākas atvērto datu kopas, t.sk. saistīto atvērto datu kopas, un izstrādāta integrētas centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas 1.kārta.Projektā bez maksas, publiski un neierobežotā veidā atkalizmantošanai tiks nodota vispārpieejama informācija, šīs informācijas pieejamību nodrošinot atbilstoši atvērtam standartam, atvērtā formātā un mašīnlasāmā veidā kopā ar metadatiem.Kopējās izmaksas ir 8 000 000 EUR, no kuriem 6 800 000 EUR (85%) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Ne mazāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām ir izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai.Projekta ilgums - 48 mēneši. Projektā tiks attīstīti un izmantoti iepriekšējā plānošanas periodā īstenoto ERAF finansēto projektu “Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta”, “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”, “Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2.kārta”, “Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta”, “Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma” un “Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē” rezultāti. Veicot satura digitalizāciju, tiks papildināts līdzšinējais Latvijas Nacionālās bibliotēkā (LNB), Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs. Papildus esošiem materiālu veidiem tiks digitalizēti arī līdz šim tādā veidā neapstrādāti materiāli. Tiks plašāk attīstīta LNB digitālo objektu menedžmenta (DOM) sistēma, u.c. Projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos. Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies finanšu ietaupījums valsts budžetā. Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, arhīva lietu u.c.) izsniegšanu klientiem. Lietojot digitālo saturu internetā, t.i., neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var izraisīt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas tirgū, gan Eiropas, gan
