Projekta misija jeb virsuzdevums ir nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu, tādējādi turpinot 1. kārtas projektā uzsākto. Projektā definētas piecas darbības: 1) darbības procesu pilnveide, kurā ietverts digitalizācijas, digitālā satura pārvaldības, saglabāšanas un izplatīšanas procesu audits, 2) kultūras mantojuma digitalizācija, 3) Latvijas kultūras mantojuma integrētās platformas - 2.kārtas izveide, ietverot digitālā satura pārvaldības, saglabāšanas un izplatīšanas sistēmu pilnveidošanu un attīstību, vienoto satura izplatīšanas sistēmas izstrādi, kā arī autortiesību un satura licencēšanas sistēmas 2. kārtas izstrādi, 4) vienotās IKT infrastruktūras attīstība, ietverot kino un fotonegatīvu digitalizācijas infrastruktūras izveidi, 5) projekta vadība.Īstenojot projekta darbības, līdz 2022. gadam (ieskaitot), tiks sasniegti sekojoši iznākuma rādītāji: digitalizēti 976 000 lappušu teksta materiāli, 150 000 vienību attēlu, 350 000 audio un video materiālu minūtes, 660 kinomateriālu minūtes, 50 000 muzeju priekšmeti, kā arī tiks veikta 30 kultūras pieminekļu 3D digitalizācija, 30 kultūras norišu un 15 nemateriālā kultūras mantojuma vienību fiksēšana. Projekta rezultātā saskaņoti ar darbības procesu auditu un pilnveidi tiks attīstīti 4 pakalpojumi dažādām mērķauditorijām, t.sk., 3 e-pakalpojumi. Projektā tiks plašāk attīstīta digitālo objektu pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēmas 2.kārta, ieviesta kino un fotonegatīvu digitalizācijas infrastruktūra, kā arī tiks publicētas 10 atvērto datu kopas un izstrādāta integrētas centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas 2.kārta.3 gadus pēc projekta īstenošanas beigām (2025. gadā) tiks sasniegti šādi projekta rezultāta rādītāji: 1) vienotajā digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM) ievietoti 1 300 000 objekti un 2) ne mazāk kā 6 institūcijas izmantos būtisko arhitektūras elementu - Latvijas kultūras mantojuma integrēto platformu. Projektā bez maksas, publiski un neierobežotā veidā atkalizmantošanai tiks nodota vispārpieejama informācija, šīs informācijas pieejamību nodrošinot atbilstoši atvērtam standartam, atvērtā formātā un mašīnlasāmā veidā kopā ar metadatiem.Kopējās izmaksas ir 3 899 817,69 EUR, no kuriem 3 314 845,04 EUR (85%) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Ne mazāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām ir izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai.Projekta ilgums - 36 mēneši.Projektā tiks attīstīti un izmantoti iepriekšējā plānošanas periodā īstenoto ERAF finansēto projektu “Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta”, “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”, “Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2.kārta”, “Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta”, “Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma” un “Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē” rezultāti. Veicot satura digitalizāciju, tiks papildināts līdzšinējais Latvijas Nacionālās bibliotēkā (LNB), Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA), Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), muzejos un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs. Tiks plašāk attīstīta LNB digitālo objektu pārvaldības (DOM) sistēma, u.c.Projekta darbības tiešā veidā turpina projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)" (turpmāk tekstā - 1. kārtas projekts) un tajā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Abās projekta kārtās veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāji ir stingri nodalīti, lai novērstu pārklāšanos. Dealizētu nošķīrumu skatīt detalizētā projekta apraksta (turpmāk - DPA) kopsavilkuma sadaļā. Projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos.Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies finanšu ietaupījums valsts budžetā. Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, arhīva lietu u.c.) izsniegšanu klientiem. Lietojot digitālo saturu internetā, t.i., neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var izraisīt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas tirgū, gan Eiropas, gan arī globālajā tirgū. Liela daļa projekta ieguvumi rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu ietaupījuma un laika efektivizācijas, kas saistās ar ceļā pavadītā laika samazināšanu. Paredzams, ka kopējais efekts pārskata periodā, t.sk. 15 gadus pēc projekta beigām, veidos vairāk nekā 5 mil
