Nr._ref_progr_help_: SA.41471(2015/X) Publiskā atbalsta mērķis: 25. pants 2014. gada 17. jūnija Regulā (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Tas ir viss. ES L 187/1, 26.6.2014). Gaisa piesārņojums, kas ir smogs, rada milzīgas veselības, sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pētījumi liecina, ka pastāv saikne starp gaisa piesārņojuma iedarbību un negatīvu ietekmi uz veselību (Clifford et al. 2016, Krzyżanowski 2016). Īpaši neaizsargātas grupas ir bērni, cilvēki ar esošām sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimībām, ar diabētu, aptaukošanos un gados vecākiem cilvēkiem. Gaisa piesārņojuma iedarbība ir saistīta arī ar paaugstinātu mirstību un samazinātu paredzamo dzīves ilgumu. Polija ir visvairāk piesārņots gaiss starp visām ES dalībvalstīm (Jędrak et al. 2019). Viens no iemesliem ir sadzīves atkritumu, t. i., plastmasas, gumijas izstrādājumu un lakotu mēbeļu, sadedzināšana sadzīves krāsnīs un augstas enerģijas apkures katlos. Šāda veida atkritumu sadedzināšana ir augstas toksicitātes emisiju avots: ciānūdeņradis, hidrohlorīds, slāpekļa oksīdi, sērūdeņradis, sēra oksīdi un kancerogēnas vielas: aromātiskie ogļūdeņraži, hlorētie bifenili un polihlordibenzodioksīni un furāni. Polijā 18 % no visiem plaušu vēža gadījumiem ir ģenēze smoga iedarbībai. Eksperti apgalvo, ka elpojot piesārņotu gaisu un smogu palielina leikēmijas, krūšu, smadzeņu un aknu vēža risku, kā arī nervu sistēmas bojājumus. Mūsu valstī tipiska PM2,5 ilgtermiņa iedarbība ir 20–30 µg/m³, un visvairāk piesārņotajos Polijas dienvidu apgabalos vēl vairāk nekā 40 µg/m³ (PVO 2016).
